Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +10 °C
Daļēji saulains
Trešdiena, 29. septembris
Mihails, Miķelis, Mikus, Miks

Uzmanīgi ar uguni dabā!

Visā Latvijā kopš aprīļa beigām ir noteikts meža ugunsnedrošais laikposms, paredzot virkni drošības nosacījumu, kas šajā laikā ir jāievēro gan meža īpašniekiem, gan ikvienam meža apmeklētājam. Iestājoties karstam laikam, jāuzvedas it īpaši uzmanīgi un atbildīgi, jo pieaug meža ugunsgrēku izcelšanās risks.

Cilvēka rīcība – galvenais cēlonis

Saskaņā ar Valsts meža dienesta (VMD) rīcībā esošo informāciju līdz šā gada 15. jūnijam Latvijā ir reģistrēts 221 meža ugunsgrēks. Izdegusī meža zemes platība – 227,3 ha, tajā skaitā 85,8 ha ir jaunaudzes. Pērnā gadā kopumā VMD atklājis un dzēsis 581 meža ugunsgrēku, kopējā izdegusī platība 310 ha, no kuras 67,3 ha bija jaunaudzes.

"Biežākais ugunsgrēka izcelšanās iemesls ir cilvēka apzināta vai neapzināta rīcība. 80% gadījumos ugunsgrēku mežā izraisa neuzmanīga cilvēku rīcība ar uguni, 12% gadījumos tā ir ļaunprātīga dedzināšana, 3% gadījumos kūlas dedzināšana, savukārt 5% ir citi iemesli, tajā skaitā arī ugunsgrēka dabiskie izcelšanās iemesli, piemēram, zibens spēriens," saka Valsts meža dienesta ģenerāldirektore Aina Stašāne.

Vismazākā dzirksts izraisa ugunsnelaimi

Iestājoties ugunsnedrošajam periodam, mežos un purvos aizliegts nomest zemē degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus un citus priekšmetus. Aizliegts bez saskaņošanas ar VMD attiecīgo teritoriālo struktūrvienību veikt jebkāda veida dedzināšanu, kas rada dūmus. Mežā aizliegts dedzināt atkritumus, ciršanas atliekas un kurināt ugunskuru, braukt ar mehāniskiem transportlīdzekļiem pa mežu ārpus ceļa, kā arī veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku. 

"Pēdējos gados diemžēl ir pieaudzis to braucēju skaits, kas mežā vēlas pārvietoties ar motociklu vai kvadriciklu un braukt nost no ceļiem, taču tas patiešām ir ļoti liels risks, jo vismazākā dzirkstele var veicināt meža ugunsgrēku. Tādēļ a/s Latvijas valsts meži esam izveidojuši labas uzvedības noteikumus mežā, kuros esam iekļāvuši arī nosacījumus, kā pārvietoties ar motorizētiem transporta līdzekļiem mežā, un īpaši jūtīgās teritorijās esam izvietojuši informatīvas zīmes, kādu negatīvu ietekmi uz vidi var atstāt šāda rīcība," stāsta a/s Latvijas valsts meži (LVM) mežkopības izpilddirektors Mārtiņš Gūtmanis.

Savukārt meža īpašniekiem šajā laikā it īpaši jārūpējas, lai meža ceļi un stigas būtu atbrīvoti no sagāztajiem kokiem un krūmiem, kas ugunsgrēka gadījumā liegtu ugunsdzēsības tehnikai brīvi pārvietoties un kas reizē ir arī labs degmateriāls. Meža īpašnieku pienākums pēc meža ugunsgrēka likvidācijas ir uzraudzīt ugunsgrēka vietu, lai novērstu tā atkārtotu izcelšanos. 

Trūkst infrastruktūras

Kā rāda vēsture, Latvijā lielākie meža ugunsgrēki ir notikuši īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. "1992. gadā notika vērienīgs ugunsgrēks Slīterē, kura laikā nodega vairāk nekā 3000 hektāru meža. 2018. gadā izcēlās pēdējos gados lielākais meža ugunsgrēks Stiklu purvos, kad uguns skāra 1355 hektārus meža teritorijas. Tajā pašā gadā Ramatā izcēlās ugunsgrēks, kurā nodega gandrīz 240 hektāri. Un šīs visas ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Ugunsnelaime Stiklu purvos parādīja, ka nav nozīmes, vai mežs ir domāts koksnes ražošanai vai mežs, kurā saimniekojam ar mērķi veicināt dabas aizsardzību. Uguns nešķiro, tādēļ svarīgi jau laikus veikt meža ugunsgrēka riska novērtējumu un plānot preventīvos pasākumus meža ugunsbīstamības risku mazināšanai. Protams, ja to darām īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, tad tas jādara, saudzējot un respektējot tās dabas vērtības, kas tur atrodas," norāda Mārtiņš Gūtmanis.

"Diemžēl joprojām trūkst ugunsdzēsības infrastruktūras. Tāpat arī atcerēsimies, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās ir saimnieciskās darbības ierobežojumi. Līdz ar to tur ir lielāks atmirušās koksnes atlikums, kritušie koki tiek saglabāti, jo tādas ir prasības, taču reizē tas palielina risku, ja izceļas ugunsgrēks, jo ugunij ir kur ieskrieties. Tādēļ infrastruktūras uzturēšanas jautājumi kļūst arvien aktuālāki. VMD cenšas maksimāli uzturēt šo kapacitāti meža ugunsgrēku dzēšanā, bet jebkurā gadījumā, kad ir lieli ugunsgrēki, mēs piesaistām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), Nacionālos bruņotos spēkus, robežsardzi, zemessardzi. Kas attiecas uz VUGD, tad viņi ir pateikuši, ka kapacitāte, salīdzinot ar 2018. gadu, ir krietni kritusies, tādēļ ugunsgrēku riska novēršana kļūst arvien aktuālāka. Iekšējā drošība mūsu valstī diemžēl nav prioritāte, jo VUGD ir diezgan bēdīgā stāvoklī gan no tehniskā aprīkojuma, gan no cilvēku resursa viedokļa. Diemžēl lielas ugunsnelaimes gadījumā vienīgā iespēja, uz ko varam paļauties, ir starptautiskā palīdzība," skaidro Aina Stašāne.

Ātrākai atklāšanai

Lai laikus mežā varētu pamanīt uguns nelaimi un to operatīvi novērst, visā Latvijā ir izvietoti 180 ugunsnovērošanas torņi. Lai arī ne visos, taču daļā no tiem darbojas dežuranti, kas novēro apkārtni un ziņo par iespējamo ugunsnelaimi. 80% gadījumu Latvijā meža ugunsgrēki tiek atklāti 30 minūšu laikā no izcelšanās brīža.

"Šogad esam uzsākuši attālinātas ugunsgrēku atklāšanas un novērošanas sistēmas darbināšanu. Šis ir pilotprojekts. 12 ugunsnovērošanas torņos esam uzstādījuši novērošanas kameras, kas spēj identificēt sadūmojumu līdz pat 15 km attālumam un arī noteikt šīs vietas koordinātas. Patlaban šo sistēmu pārbaudām. Tās galvenais mērķis ir ātrāka un precīzāka ugunsgrēka vietas identificēšana. Ātrā reaģēšana ir svarīga, lai mēs varētu samazināt izdegušo meža platību apjomus. Jo ātrāk un precīzāk nosakām ugunsgrēka izcelšanās vietu, jo ātrāk spējam reaģēt un nodzēst ugunsgrēku nelielā platībā," stāsta Aina Stašāne.

Skaits var palielināties

"Mēs redzam, kas notiek Eiropas dienvidos. Šie lielie meža ugunsgrēki ir lielā mērā priekšvēstneši klimata pārmaiņām. Arī Latvijā, strādājot kopā ar zinātniekiem un analizējot, kas mūs sagaida tuvāko 50–100 gadu laikā, kādas koku sugas stādīt, kurā virzienā strādāt ar koku selekciju, jau tagad skaidri redzams, ka klimata pārmaiņu rezultātā arī pie mums ugunsgrēku riski pieaugs. Ne tikai tādēļ, ka paaugstināsies vidējā gaisa temperatūra, bet arī tādēļ, ka vasarās būs vairāk sausu, bezlietus periodu, kas viennozīmīgi veicinās uguns bīstamību. Tādēļ svarīga ir sabiedrības informēšana par rīcību ar uguni mežā, kā arī meža ugunsbīstamības risku analīze. 

LVM rūpīgi plāno preventīvos pasākumus. Šobrīd plānojam ceļu tīklu tā, lai katra meža audze būtu sasniedzama 800 m attālumā. Plānojam uzturēt mineralizētas joslas, lai ierobežotu uguns izplatību, veidojam ūdens ņemšanas vietas, kur iespējams piekļūt ar ugunsdzēšamo transportu, un uzturam esošās ūdens ņemšanas vietas. Uzturam stigas tajos meža masīvos, kuros meža ugunsbīstamības riski ir augsti, jo arī stigas var izmantot ugunsdzēsības vajadzībām. Regulāri apmācām arī mūsu darbiniekus, lai viņi būtu zinoši, kā jārīkojas, ja izceļas ugunsgrēks. Esam nodrošinājuši viņus ar minimālo inventāru, lai viņi spētu sniegt atbalstu VMD un VUGD speciālistiem, kā arī zinātu, kā pareizi pēc tam uzraudzīt vietu, kurā noticis meža ugunsgrēks," teic Mārtiņš Gūtmanis.

Prioritāte – drošība

"Lai arī pagājuši trīs gadi, Stiklu purvos cilvēkiem uzturēties ir bīstami, jo tur joprojām gāžas koki. Lai šāda nelaime neatkārtotos, uzreiz pēc meža ugunsgrēka izvērtējām ugunsbīstamības riskus visās LVM esošajās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Rezultātā nonācām pie 12 teritorijām, kurās meža ugunsbīstamības riski ir ļoti augsti, un pieņēmām lēmumu šajās teritorijās sagatavot preventīvo pasākumu plānu, respektējot to, ka preventīvie pasākumi plānoti īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Taču Dabas aizsardzības pārvalde ierosināja vērsties Valsts vides dienestā, un saņēmām lēmumu, ka trijās teritorijās Kurzemē mums jāveic plānotās darbības ietekmes uz vidi novērtējums, zinot to, ka šāds process var aizņemt vairākus gadus. Pateicoties VMD, Ances purvos un mežos sarīkojām semināru, kura laikā visi piesaistītie eksperti gan no DAP, gan no VVD, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas bija vienisprātis, ka tās darbības, kas vienreiz jau ir novērtētas, tām nav nepieciešams vēlreiz vērtēt ietekmi uz vidi. Tomēr pērnā gada nogalē, uzsākot koku ciršanu ceļa malās, lai pa tām varētu pārvietoties ugunsdzēsības automašīnas, saņēmām divus lēmumus no DAP. Pirmais lēmums par to, ka priedes, kuru diametrs ir resnāks par 25 cm, būtu saglabājamas, lai arī tās veicina ugunsbīstamību un traucē ugunsdzēsības darbu organizēšanu. Otrs, saņēmām administratīvo sodu 250 eiro apmērā, jo esam nocirtuši priedi, tādējādi ietekmējot īpaši aizsargājamās sugas priežu sveķotāja kokgrauža dzīvotni. Taču šis koks konkrētā vietā padarīja neiespējamu ugunsdzēsības transporta izbraukšanu uguns nelaimes gadījumā. Esošajā situācijā vides aizsardzības institūcijas normatīvos aktus interpretē pārāk šauri, pienācīgi nenovērtējot ugunsbīstamības riskus un neņemot vērā normatīvajos aktos uzliktos pienākumus meža tiesiskajam valdītājam ugunsdrošības jomā. Pārējās deviņās teritorijās esam uzsākuši preventīvos meža ugunsdrošības pasākumus, un liela daļa no tiem jau ir veikti," stāsta Mārtiņš Gūtmanis.

"Šāda situācija ir absolūti nepieņemama. Ja liekam vienā svaru kausā sabiedrības drošību, bet otrā – formālu normatīvo aktu piemērošanu, tad varam trīs reizes minēt, kurš ir smagāks. Valstiski ir jāsaprot, ka prioritāte ir cilvēku drošība un dzīvība. Savukārt visas pārējās lietas, tās būs, ja rīkosimies atbildīgi pret mūsu svarīgāko prioritāti, proti, cilvēku. Nav pieņemami, ka viena iestāde vēršas pret citu, mēģinot pierādīt savu taisnību. Tādējādi mēs nevis novēršam, bet paaugstinām uguns riskus," piebilst Aina Stašāne.

Ja arī jūs pamanāt meža degšanu vai aizdomīgus meža ugunsgrēka dūmus, nekavējoties zvaniet uz neatliekamās palīdzības izsaukuma numuru 112! Jo ātrāk notikuma vietā ieradīsies ugunsdzēsēji un sāks dzēšanu, jo ātrāk tas tiks likvidēts un degšanas nodarītais postījums būs mazāks.

Jāmeklē balanss

DAP Kurzemes reģionālās administrācijas vadītāja Dace Sāmīte

Atbildība par ugunsdrošības pasākumiem mežos, arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ir īpašnieku ziņā, un situācija šajās vietās ir ļoti dažāda – no īpašniekiem, kas, neredzot saimniecisko izdevīgumu, neveic praktiski nekādus ugunsdrošības pasākumus, līdz ļoti labi uzraudzītām dabas teritorijām.

Dabā esošo kvartālu stigu, dabisko brauktuvju, mineralizēto joslu, meža autoceļu un esošo ūdens ņemšanas vietu uzturēšana dabas liegumā Stiklu purvi nav aizliegta, un pārvalde to ir norādījusi a/s Latvijas valsts meži pārstāvjiem.

Savukārt jaunu ceļu un caurteku būvniecība, jaunu ūdens ņemšanas vietu izveide no normatīvo aktu viedokļa neskaitās ugunsdrošības preventīvie pasākumi un ir uztverama kā būvniecība, citviet zemes lietojuma veida maiņa un veicama saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Izvērtējot dabas lieguma Stiklu purvi uguns aizsardzības plānu, pārvalde jau 2019. gadā secināja, ka paralēli esošās infrastruktūras uzturēšanai plānota jauna būvniecība – gan ceļi, gan caurtekas. Pārvaldes ieskatā daļēji plānoto objektu būvniecība nav pieļaujama dabas aizsardzības prasību dēļ, bet daļa ir pieļaujami, un būvniecība uzsākama normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

Jāuzsver, ka lielākā daļa no ugunsgrēkiem mežos un purvos izceļas cilvēku rīcības dēļ, līdz ar to pārvaldes ieskatā jaunu, labi braucamu ceļu izveide līdz šim neskartās dabas teritorijās tikai veicinās jaunu ugunsgrēku izcelšanos, kā arī palielinās cilvēku radīto traucējumu putniem un dzīvniekiem.

Līdz ar to ir būtiski īpaši aizsargājamās dabas teritorijās izvērtēt un sabalansēt jaunu ugunsdrošības pasākumu ieviešanu ar dabas vajadzībām. Katra teritorija un situācija ir unikāla, tādēļ šādi ugunsdrošības preventīvie pasākumi plāni uzskatāmi par labu instrumentu, lai šīs intereses sabalansētu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Dari pats: Lupatiņa tīrīšanai no sintētiska tīkliņa

Lielveikalos augļi un dārzeņi mēdz būt safasēti plastmasas maisiņos, kā arī tīkliņos no sintētiska materiāla. Nezinot var šķist, ka videi draudzīgāk ir pirkt tos, kas tīkliņā, jo izskatās, ka tur ir ...

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena