Lietuva: zvilnētājiem un staigātājiem
Ja šķiet, klasiskie maršruti, piemēram, Eiropas lielākā ceļojošā smilšu kāpa – Kuršu kāpa ar delfināriju, jau pieredzēti, vērts turp doties nesezonā. Tā pērngad Lieldienu rītā bija iespēja pamosties apsnigušā vasaras kūrortā, uzkāpt augstākajā kāpas galā, brienot kupenas aprīlī, un satikt briedi, kas lepni pastaigājās Nidas dzīvojamo namu pagalmos. Kuršu kāpā ar bērniem vērts piestāt Jodkrantē: tur ir reljefaina pastaigu taka Raganu kalnā ar vairāk nekā 70 vietējo pasaku iedvesmotām koka skulptūrām, ko radījuši dažādi mākslinieki. Neringā drosmīgie var uzkāpt pirms pāris gadiem atklātā desmit metru augstā skatu tornī, kas veidots vairākos līmeņos: kā šūpoles, kā skatuve un kā skatu laukums, no kura varot saskatīt pat kaimiņu Nidas bāku. Atceļā no Palangas puses 23. kilometrā, Radaiļu muižas teritorijā, bērni, kurus apbur dinozauru ēra, priecāsies tos satikt un saklausīt Dinozauru parkā. Turpat fizikas likumus un pretošanos tiem var izpētīt "ačgārnajā" mājā, kas piezemējusies uz jumta kores un kur pēc nostāstiem reibstot galva.
Ar gaisa tramvajiņu atgriezties pagātnē
Ja ir vēlme laiski atpūsties pēc ceļā pavadītām vairākām stundām, par galapunktu var izvēlēties Druskininku apkaimi Lietuvas dienvidos: tur ir gan Austrumeiropā lielākais ūdensatrakciju parks, gan sniega arēna, kur var slēpot zem jumta pat tad, ja ārā ziema nepriecē ar kupenām. Turklāt piedzīvojums piecu minūšu garumā un kilometra attālumā ir pārvietošanās no parka uz arēnu ar gaisa tramvajiņu, no kura paveras skats uz pilsētu un Nemunas upi. Neparasti, ka, pat neskatoties uz attālumu no jūras, šajā apkaimē ir kāpas, tiesa, apaugušas ar priedainēm, bet laba vieta svaiga gaisa malkam ezeru tuvumā. Ja līdzi ir arī vecvecāki, apkaimē ir apmeklējams Grūtas parks, kas ļauj atgriezties pagātnē ar padomju laika pieminekļu un artefaktu ekspozīciju un muzeju, bet bērniem turpat ir iespēja traukties košā dzīvē karuseļos, ložņāt rotaļu laukuma namiņos vai satikt nelielā zoodārzā pāvu, kamieli vai ēzeli: viss vienuviet.
Saldumu, velosporta un putnu mīļotājiem
Ja nav vēlmes doties tālu, tepat Lietuvas pierobežā, Žagares pilsētas apkaimē, ir iespēja izstaigāt garāko osu, ko astoņu kilometru garumā mantojumā atstājis ledus laikmets ledāju kušanas rezultātā, bet pēcāk doties uz Šauļiem, vēlā jūgendstila Saules pilsētu. Tur kā lieliem, tā maziem ir iespēja ielūkoties kaimiņu senākās konfekšu fabrikas Rūta muzejā, kur aug šokolādes koki un katrs pats var kļūt par šokolādes meistaru, bet pēcāk doties uz vienīgo velosipēdu muzeju Lietuvā (iekārtots Šauļu velosipēdu un dzinēju rūpnīcā Vairas), lai kalorijas izkausētu, izpētot dažādu laiku un stilu divkuprainos transporta līdzekļus: pat kādu koka velosipēda prototipu no 1792. gada. Ja ģimenē ir izteikti kaķu mīļi, pilsētā, bez šaubām, apmeklējams arī Kaķu muzejs ar vairāk nekā 4000 kaķēniem dzintarā, kokā, grāmatās, dzejā, rotās un citās formās no visas pasaules.
Ja tīk tālāki attālumi, klusums un tūristu mazāk piesātinātas vietas, ir vērts doties uz Lietuvas pašu dienvidrietumu malu – uz vietu Kintai, uz Ventes ragu, ko ar Nemunas upes reģionālo parku un zivju dīķiem iecienījuši putnu mīļotāji, jo tā ir viena no pirmajām putnu gredzenošanas stacijām Eiropā. Tur iespēja uzkāpt senajā, mazajā Ventes raga bākā, lai nolūkotos jūrā, redzot, kā mola galā saduras līča miers ar jūras viļņiem.
Igaunija: kadiķos un muzejos
Ja jaunākie līdzbraucēji labprāt brauc ar vilcienu, iespējams, ierasto automašīnu ir vērts mainīt uz vilcienu, bet šoseju – uz dzelzceļa sliedēm. Tā var nokļūt no Rīgas un citām Vidzemes pieturvietām Valgā Igaunijā un pēc tam Tartu, pa ceļam vērojot mainīgo ainavu vai pavadot laiku kopā ceļā. (Turklāt šāda iespēja nokļūt kaimiņos ar pasažieru vilcienu nepilnu trīs stundu laikā kopš janvāra ir arī no Daugavpils uz Viļņu.) Tā ir iespēja ceļot zaļāk un pavadīt vairāk laika kopā, nesēžot pašiem pie stūres. Turklāt piemērotos laikapstākļos vilcienā var ērti paņemt līdzi arī velosipēdus, lai galamērķi izpētītu, sēžot to mugurā.
Nokļūstot Tartu, nemuzejiski muzejiska pieredze, kas negarlaikos arī bērnus, ir nesen atvērtais Igaunijas Nacionālais muzejs: bērniem draudzīgs (pat ar atsevišķu atpūtas telpu, kur diendusu var gulēt aitādās, un bērniem ērtu pusdienotavu), moderns (ar multimediālām izklaidēm un eksponātiem, kurus var izpētīt arī paši bērni, piemēram, ieguļoties dažādu laiku interjeros un bērnistabās un fonā klausoties senās šūpuļdziesmas) un pat tāds, kur atsevišķās ekspozīcijās fonā ir tematiska multiplikācijas filma, lai vecāki tikmēr varētu iedziļināties ekspozīcijas saturā. Turpat līdzās muzejam, kas iekārtots vecā lidlaukā, ir arī Tartu Universitātes botāniskais dārzs, kur pēc vairākām stundām telpās var baudīt zaļo pasauli siltumnīcās, iepazīstot lietusmežu vai tuksnešu augus un bērni var izpausties rotaļu laukumā. Ja laikapstākļi neveicina vēlmi pēc pastaigām ārpus telpām, bet zinātnes eksperimenti slavenajā AHHAA zinātnes centrā vēl nav aktuāli, tad vecākiem sentimentāls, bērniem rotaļīgs noskaņojums var rasties pēc Tartu Rotaļlietu muzeja apmeklējuma vecpilsētā, kur neiztrūkstoši iekārtota arī rotaļu istaba (turklāt muzejā var pat uzrīkot dzimšanas dienas ballīti, iepriekš to saskaņojot).
Salas un dabas takas
Ja pilsētas vietā kārojas vairāk dabas, nenoliedzami jādodas uz kadiķu, bāku un savvaļas ganību pasauli – Igaunijas salām, kaut vai lai izbrauktu lokveida maršrutu vai brauktu tām krustu šķērsu. Katra no salām – Muhu, Sāremā, Hījumā un Vormsi – slēpj sevī daudz dabas ainavu, taku, pat klinšu (Pangas klints), ko, nokļūstot salas burvībā, izbaudīt lēnām, retu reizi iegriežoties pilsētā, ja sakārojas Muhu zvejnieku pašu svaigi kūpināta zivs vai eleganta maltīte senajā un smalkajā koka Kuresāres Kūrzālē.
Pat ja pašiem ir vēlme apskatīt kādu muzeju vai pilsētu, pāris dienu braucienā noteikti vērts iekļaut kādu dabas taku, lai uzpildītos ar enerģiju un atpūstos no pilsētas. Iedvesmoties dabas takām arī Lietuvā un Igaunijā var vietnē Dodies.lv!
alma