Šogad nemieri Ukrainā un vēstis par Krievijas rubļa devalvāciju rada bažas par Krievijas tūristu skaita mazināšanos. Tomēr Jūrmalas pašvaldības un tūrisma industrijas pārstāvji prognozē, ka krass austrumu kaimiņvalsts viesu skaita samazinājums kūrorta uzņēmējdarbības vidi nesatricinās.
Uzņemošā tūrisma kompānijas Baltijas valstīs MEETING TOUR Travel & SPA Consultants valdes priekšsēdētāja Iveta Kravale Dienai stāsta, ka austrumu reģiona tūristu attieksme šogad mainījusies un pārdot ceļojumu ir krietni grūtāk nekā iepriekšējos gados. Nereti ceļojums tiek nopirkts pēdējā brīdi, nevis plānots jau labu laiku iepriekš. Kopumā situācija esot daudz nestabilāka nekā pērn.
Kravale gan noraida bažas, ka Krievijas tūristi šogad varētu nebraukt uz Jūrmalu politiskā saspīlējuma dēļ. "Cilvēki, kuri iepriekš brauca uz Jūrmalu, noteikti arī turpinās braukt, viņus neinteresē politiskā situācija, drīzāk viņus ietekmē ekonomiskā situācija, un viņi tērēs Latvijā mazāk naudas. Nesenā statistika liecina, ka tūristu skaits palielinājies, bet viņi paliek Jūrmalā īsāku laiku nekā iepriekš," stāsta Kravale, pieļaujot, ka dažādu pasākumu un festivālu apmeklētāji, kas varētu būt labāk situēti, uzturēsies Latvijas kūrortpilsētā ilgu laiku un arī tērēs tikpat daudz, kā līdz šim.
Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Ieva Aile Dienai stāsta, ka mārketinga aktivitātes tiek veiktas prioritārajos tūrisma tirgos, kas noteikti pēc statistikas datu analīzes. Valstis, no kurām Jūrmala cer sagaidīt viesus līdztekus Baltijas valstīm un jau pieminētajiem austrumu kaimiņiem, ir arī Vācija, Zviedrija, Somija un Norvēģija. "Rezultāti liecina, ka aktivitātes nes atdevi un veicina tūristu piesaisti - pērn tūristu skaits no Igaunijas pieauga par 38%, bet Lietuvas - par 20%. Tāpat tiek aktīvi strādāts pārējos Jūrmalas popularizēšanas stratēģiskajos tirgos, jo pilsētas ilgtermiņa mērķi ir kļūt par starptautiski pazīstamu, modernu jūras piekrastes kūrortu un arī par populārāko kūrortpilsētu Baltijas jūras reģionā, par kūrortu, kurā satiekas gan austrumi, gan arī rietumi," uzsver Aile.
Pašvaldībā stāsta, ka sadarbība ar uzņēmējiem ir ļoti cieša. Uzņēmēji labprāt piedaloties pilsētas pasākumos, piemēram, kūrorta vasaras sezonas atklāšanā un Jomas ielas svētkos. Arī Tūrisma attīstības valsts aģentūrā norāda, ka starptautiskos pasākumos nereti piedalās arī Jūrmalas uzņēmumi. "Jūrmalā daudzviet iespējams uzsākt biznesu - jābūt tikai vēlmei un labai idejai. Joprojām ir brīvas nišas, piemēram, slēpju noma ziemā, bērnu pieskatīšana, dažādu vasaras dienas nometņu organizēšana un bērnu kafejnīcas," atzīst Aile.
Savukārt Kravale atzīmē, ka pašlaik Jūrmala nav interesanta jauniešiem, kuri vēlas aktīvu un nedaudz trakulīgu atpūtu. "Jūrmala nav piemērota atpūtas vieta jauniem cilvēkiem, jo tur nav naktsklubu. Nesaku, ka naktsklubus Jūrmalā noteikti vajag, bet, ja ir jānorāda, kā Jūrmalā nav, tad tās ir tieši atpūtas vietas jauniešiem. Jauniem, aktīviem cilvēkiem atpūtai Jūrmalā ir piemērots tikai akvaparks. Var teikt, ka Jūrmalas tūrisma infrastruktūras piedāvājumā nav adrenalīna, atpūta šajā kūrortpilsētā raksturojama kā lēna," saka tūrisma nozares pārstāve, kā pretstatu minot Liepāju, kas, pateicoties attīstītajai izklaides industrijai, šķiet pievilcīga tieši jauniešiem.
Protams, atraktīvas, jauniešu interesēm atbilstošas izklaides industrijas, piemēram, naktsklubu, veidošana rūpīgi jāizvērtē, pārdomāti apsverot vietas izvēli - lai gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums atvērt vienu vai vairākus naktsklubus, nerastos sūdzības par miera traucēšanu. Jāņem vērā, ka Jūrmalā ir arī vairāk nekā 55 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju, kuri šajā kūrortpilsētā dzīvo visu gadu, un šādu naktsklubu izveide var traucēt ne tikai viņiem, bet arī tūristiem, kuri vēlas baudīt mierīgu, klusu atpūtu.
Plašāk lasiet Rūtas Cinītes rakstā Tomēr cer uz austrumzemju tūristiem trešdienas, 18.jūnija, laikraksta Diena 8.-9.lpp.!
nīgrā