Informācija tiek atjaunota katru stundu, un tajā atrodamas ziņas par slāpekļa dioksīda, ozona, sēra dioksīda, benzola, oglekļa oksīda, slāpekļa oksīda, kā arī putekļu koncentrāciju.
Lai gan Eiropas Komisija jau divreiz Latviju brīdinājusi par gaisa piesārņojuma normatīvu pārsniegšanu, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora vietnieks, Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš ar pilnu atbildību apgalvo, ka gaiss Rīgā ir normāls. Uz Kļaviņa galda stāv Aktualizētā Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2011.–2015. gadam, kurā norādītas iespējas samazināt piesārņojumu un uzlabot gaisa kvalitāti Rīgā.
Kļaviņš gan uzskata, ka šis "ar grūtībām tapušais dokuments savu mūžu nodzīvojis". Nupat noslēdzies iepirkums par jauna dokumenta izstrādi. "Jauno rīcības programmu izstrādās Starptautiskais vides konsultāciju uzņēmums Estonian, Latvian & Lithuanian Environment (ELLE). Gribu cerēt, ka nākamā rīcības programma būs kvalitatīvāka," saka Kļaviņš un piebilst, ka iepriekšējā programmā tikuši izvirzīti nereāli mērķi.
"Ja runājam par gaisa kvalitāti un autotransportu, risinājums ir satiksmes infrastruktūrā, bet, lai kā mums vajadzētu Brīvības ielas «dublieri», līdz 2015. gadam tas nebija īstenojams. Liels ieguldījums būtu arī transporta pāreja no fosilā kurināmā uz elektrību, taču arī tā ir fantastika. Taču satiksmes infrastruktūra nav fantastika – ļoti ceram, ka nākamajā periodā tiks pabeigta Austrumu maģistrāle, būs jauns Daugavas šķērsojums un iela, kas atslogos Brīvības ielu," stāsta Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora vietnieks.
Lai samazinātu slāpekļa oksīda koncentrāciju gaisā, nepieciešams samazināt transporta intensitāti. Kļaviņš uzskata – lai mazinātu transporta plūsmu, ir vairāki varianti, un viens no tiem ir "uzlikt iebraukšanas aizlieguma zīmi virknei ielu vai padarīt tās par vienvirziena ielām. Tad nebūs vairs gaisa piesārņojuma un nebūs vairs jārunā par autotransporta radītu piesārņojumu. Taču Rīga neko tādu nedarīs".
Taujāts, vai tas ir saprātīgs risinājums, Kļaviņš atbild noliedzoši, bet piebilst: "Tomēr, kad man nepārtraukti avīzēs jālasa visādas muļķības par Eiropas Komisijas sankcijām, kuras tūliņ tiks ieviestas gaisa piesārņojuma dēļ, tad tas šķiet saprātīgs risinājums. Šī informācija tiek pasniegta tendenciozi. Patiesībā Rīgā ir normāls gaiss. Mums ir piesārņojums, taču sankcijas draud nesakārtoto dokumentu dēļ, ne tādēļ, ka kāds sistemātiski biedē rīdziniekus, ka tūliņ būs jāpērk gāzmaska un bezmaz jāemigrē. Mums ir normāls gaiss. Atsevišķās dienās ir normu pārsniegumi, taču Eiropā neatradīsiet pilsētu, kurā tādu nav. Tāpēc jau tie ir atļautie pārsniegumi."
Pēc Vides pārvaldes priekšnieka domām, problēmu jau risina veloceliņu infrastruktūras attīstība. "Savulaik, kad ieviesa pirmās sabiedriskā transporta joslas, daudziem tas šķita netaisnīgi un nepareizi. Tagad par to vairs nedomā, jo tā ir reāla prioritāte ne tikai vārdos, bet arī darbos. Tāpat ir ar veloceliņiem. Cilvēki iemācīsies lietot velojoslas. Ja paskatās cauri gadsimtiem, kādreiz ielās automašīnu nebija, tās bija paredzētas braukšanai ar zirgiem. Tad izdomāja, ka jābrauc ar mašīnām. Varbūt tagad automašīnas nomainīs velosipēdi. Autovadītājiem šķiet, ka ielas ir viņu teritorija uz mūžiem, bet viss pasaulē mainās. Stingri ņemot – jo lielākas neērtības automašīnām būs centrā, kur galējais līdzeklis ir manis iepriekšminētais "ķieģelis", jo mazāk būs mašīnu. Ja būs ērtāks sabiedriskais transports un būs pēc iespējas ērtāka veloinfrastruktūra, cilvēki mainīs paradumus," uzskata Kļaviņš.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu