Latvijas ķīmijas nozares vadošie eksporta produkti ir farmaceitiskie izstrādājumi - 37% no kopējā nozares eksporta kopapjoma, plastmasas izstrādājumi (17%) un stikla šķiedra (8%). V. Skrīvelis atzīst, ka nozares apgrozījums gadā uz vienu strādājošo ir 80 000 eiro, salīdzinājumam kokapstrādē - 35 000 gadā.
Trūkst speciālistu
Viena no nozares galvenajām problēmām ir speciālistu trūkums. Pēc V. Skrīveļa teiktā, lai nozare sekmīgi attīstītos, tuvākos piecos gados ir nepieciešami papildus vēl vismaz 1000 speciālistu. Ja situācija nemainīsies, ar vietējiem spēkiem to nodrošināt nebūs iespējams. "Katru gadu Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte uzņem 150 studentu, no tiem absolventi ir tikai 75. Tas ir absolūti nepietiekami, līdz ar to mēs nopietni domājam par speciālistu importu no trešajām valstīm," stāsta V. Skrīvelis.
Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka valsts nozarei, kas atzīta par prioritāru, sniedz nopietnu atbalstu. "Mūsu nozares uzņēmumi atbalstu saņem ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) programmu starpniecību - piemēram, dalībai starptautiskās izstādēs, jaunu eksporta tirgu apguvei, eksporta garantijām, kā arī atbalsta programmu augstas pievienotās vērtības investīcijām. Varu teikt, ka mūsu nozarē ir gan spēcīga industrija, gan spēcīga zinātne," norāda V. Skrīvelis. Taujāts, kas vēl būtu nepieciešams nozares tālākai izaugsmei, eksperts bilst, ka trūkst laba mācību centra, kur apmācīt topošos tehnologus. "Mēs vēlamies, lai tiktu stiprināta Olaines Mehānikas un tehnoloģiju koledža, nepieciešami ieguldījumi, lai to modernizētu. Diemžēl pagaidām Izglītības un zinātnes ministrija mūsu vēlmi nav uzklausījusi un ņēmusi vērā," atzīst V. Skrīvelis.
Vietējie tikai 4%
Viens no lielākajiem nozares uzņēmumiem, kas strādā farmācijas jomā, ir akciju sabiedrība Grindeks. Tās valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis uzsver, ka valsts atbalstu jūt tiešā veidā. "Mēs piesaistām Eiropas Savienības (ES) struktūrfondus, mums ir izveidojusies laba sadarbība ar LIAA. Tāpat piedalāmies arī biedrības BIRTI projektos. Ar Latvijas Garantiju aģentūras starpniecību mēs saņemam eksporta garantijas eksportam uz atsevišķām valstīm, tiesa gan - ne visām. Viena no problēmām gan ir saistīta ar atbalstu vietējiem ražojumiem, šajā gadījumā medikamentiem. Ņemot vērā lielāko zāļu ražotāju Grindeks un Olainfarm apjomus, Latvijas tirgū vietējo medikamentu īpatsvaram vajadzētu būt ap 30%, taču ir knapi 4%. Atklāti atzīšu, ka man nav skaidrojuma, kāpēc tā," bilst J. Bundulis, atzīmējot, ka daudzos gadījumos vietējie medikamenti arī ir lētāki. 94% uzņēmuma ražotās produkcijas tiek eksportēti. Galvenie aktīvo farmaceitisko vielu eksporta tirgi ir ES valstis, ASV, Japāna un Krievija. Savukārt galvenie gatavo zāļu tirgi ir Baltijas valstis, Krievija un pārējās NVS valstis. 2015. gada pirmajā ceturksnī Grindeks saražotā produkcija tika eksportēta uz 44 pasaules valstīm, kopumā par 20,5 miljoniem eiro, kas ir par 15,4% vairāk nekā 2014. gada pirmajā ceturksnī.
Arī J. Bundulis atzīst, ka viena no problēmām ir speciālistu trūkums, tomēr uzsver, ka pagaidām uzņēmums speciālistus importēt negrasās. "Lai veicinātu jaunu speciālistu piesaisti, esam noslēguši sadarbības līgumu ar Rīgas Tehnisko universitāti, kura ietvaros piedāvāsim apmaksātas prakses vietas ķīmijas un farmācijas studentiem,"stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.
Traucē birokrātija
Cits ķīmijas nozares uzņēmums, kurš ražo dažādus augstas kvalitātes mazgāšanas un kopšanas līdzekļus, ir Dobelē strādājošā akciju sabiedrība Spodrība, kas nodarbina 60 darbinieku. Tās direktors Raimonds Krampāns stāsta, ka uzņēmums aktīvi domā par eksporta kāpināšanu, jo pašlaik tiek eksportēti tikai 8% no saražotās produkcijas. "Mēs aktīvi strādājam pie ārējo tirgu apguves, šogad ar LIAA atbalstu esam jau piedalījušies divās starptautiskās profesionālajās izstādēs Zviedrijā un Polijā. Vienīgais, ko gan vēlētos teikt - birokrātija ir ārprātīga. Lai mēs saņemtu atpakaļ no LIAA naudu par izstādi, ir jāiesniedz vesela kaudze papīru, faktiski man jāalgo viens cilvēks, kurš strādā speciāli tikai ar šiem papīriem. Turklāt runa ir nevis par desmit miljoniem, kā varētu likties no papīru kalna, bet par pāris tūkstošiem," skarbs ir R. Krampāns.
Kā galvenās uzņēmuma problēmas R. Krampāns min augstās elektrības cenas un darbinieku trūkumu. Elektrības izmaksu īpatsvars ir 15% no kopējām izmaksām. Savukārt attiecībā uz darbiniekiem R. Krampāns bilst, ka tuvākajā laikā vairāki ķīmiķi pensionēsies un "tad būs ziepes. Jo jaunos speciālistus ir grūti piesaistīt. Vairāki jaunieši, kas tikko absolvējuši augstskolu, vēlas saņemt 5000 eiro uz rokas. Tik daudz mēs maksāt nevaram. Tāpat nav viegli atrast pārdošanas darbiniekus. Dobelē faktiski nav bezdarba, nestrādā tikai tie, kas negrib". Tomēr uz uzņēmuma tālāko attīstību R. Krampāns raugās pozitīvi, īpaši saistībā ar iecerēto eksporta paplašināšanu.
Līdzīgas problēmas ir arī uzņēmumam Kvadro, kurš nodarbojas ar sadzīves ķīmijas, autoķīmijas, tehnisko līdzekļu un kosmētikas ražošanu aerosola un citos iepakojumos. Piemēram, elektrības izmaksas veido 30% no visām ražošanas izmaksām. Uzņēmuma pārstāve Sarmīte Alkšbirze atklāti atzīst, ka līdz šim nekādu valsts atbalstu uzņēmums Kvadronav jutis, lai gan šāds atbalsts būtu nepieciešams. "Mēs vēlētos, lai valsts tomēr regulētu veikalu uzlikto piecenojumu, jo dažos gadījumos tas ir pat 60%, un līdz ar to mums ir grūti konkurēt ar tādiem ārvalstu zīmoliem kā L'Oreal. Es uzskatu, ka mūsu produktiem kvalitāte ir tikpat laba, taču zīmols pagaidām vēl nav tik atpazīstams kā lielajiem brendiem. Tādēļ cena ir nozīmīgs faktors," norāda S. Alkšbirze.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu