Zemei jānes augļi
Ar uzņēmuma mežsaimniecības direktoru Žani Bacānu tiekamies netālu no Talsiem – Valdgalē, īpašā meža dzīvotnē, kas izslēgta no saimnieciskās darbības. Bergvik Skog īpašumi atrodas daudzviet Latvijā – pamatā Kurzemē un Latgalē. Vecais muižas parks, kurā atrodamies, ir viena no 10 tūkstošiem uzņēmuma zemes vienību. Kopējā Bergvik Skog piederošā teritorija aizņem 110 tūkstošus hektāru, no tiem meža zemes platības ir 81 tūkstotis hektāru. Pēc statistikas datiem, Bergvik Skog ir lielākais privāto mežu īpašnieks Latvijā.
Valdgales vecā muiža ir vēsturiska vieta ar vairāk nekā 125 gadus veciem mežiem apkārtnē. Konkrētais izdalītais biotops, kurā nenotiek nekāda saimnieciskā darbība, ir 3,26 hektārus plašs.
"Citos privātajos mežos tik lieli biotopi nav bieži sastopami. Mūsu uzņēmumā tas ir klasificēts kā īpaši aizsargājamais biotops. Tas nenozīmē, ka šādam biotopam jābūt arī valsts aizsardzībā. Būtībā jebkuram mežsaimniecības uzņēmumam var būt gan valsts noteiktie aizsargājamie objekti – piemēram, Natura 2000 teritorijas, īpaši aizsargājamu sugu atradnes, mikroliegumi, – gan savi meži ar izceltām dabas vērtībām, kurās primāri tiek domāts par dabu, nevis ekonomiskiem apsvērumiem saistībā ar mežsaimniecību," skaidro Bacāns.
Uzņēmumā šādu biotopu klasificēšana sākotnēji notiek, pamatojoties uz mežsaimniecības darbinieku profesionālo pieredzi. Tālāk biotopu noteikšanai tiek piesaistīti speciālisti.
"Mums ir līgumi ar Latvijas ekspertiem, kuriem piešķirta attiecīga akreditācija un kuri šo darbu var veikt gan valsts, gan privātuzņēmumu vajadzībām. Sadarbojamies gan ar Lauku atbalsta dienesta Meža konsultāciju pakalpojumu centru, gan neatkarīgiem ekspertiem," paskaidro Bacāns.
Latvijā pašlaik uzsākta biotopu kartēšana, taču, kā norāda uzņēmuma mežsaimniecības direktors, savos īpašumos Bergvik Skog biotopu kartēšanu jau veicis pirms vairākiem gadiem. "Šis process gan vēl nav pabeigts, jo uzņēmuma īpašumi mainās. Katru gadu papildus nopērkam aptuveni divus tūkstošus hektāru teritorijas un pārdodam aptuveni vienu tūkstoti. Savus mežus gan netirgojam, jo uzņēmuma politika ir meža audzēšana ilgtermiņā. Pārdodam tikai lauksaimniecības zemes," stāsta Bacāns un turpina: "Latvijā – par nožēlu – tīru mežsaimniecības īpašumu iegādāties tikpat kā nav iespējams. Meža platībām papildus klāt nāk tā saucamās lauksaimniecības zemes, ūdeņi vai, piemēram, vecas mājvietas. Tā kā uzņēmums ar lauksaimniecību nenodarbojas un zemi neapstrādā, jādomā, ko darīt ar šīm lauksaimniecības zemēm. Bergvik Skog politika ir tāda, ka zeme nedrīkst palikt bez izmantošanas, tai jāstrādā, jānes augļi. Katram hektāram ir jābūt atdevei ar zināmiem mērķiem."
Tiesa, lauksaimniecības zemes ne vienmēr iespējams pārdot, lai gan pastāv uzskats, ka šādu platību lauksaimniekiem pietrūkst. "Ir daudz platību bez infrastruktūras – lauksaimniecības zemes, kurām nevar piebraukt. Tās atrodas tālu no ceļiem, mežu ielokos. Tās ir pļavas, kuras neviens lauksaimnieks pat necentīsies apstrādāt. Uzņēmumam jādomā, ko darīt ar šīm lauksaimniecībai nevērtīgajām teritorijām. Mēs tās dēvējam par lauksaimniecībai nepiemērotām zemēm, kā to Latvijā darīja jau pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, un cenšamies apstādīt ar mežu," paskaidro Bacāns.
Veic nozīmīgas investīcijas
Bergvik Skog mērķis nav ātras īstermiņa peļņas gūšana, nesaudzīgi iznīcinot meža resursus, uzsver Bacāns. Uzņēmums veic nozīmīgas investīcijas, iepērkot un sakārtojot zemas kvalitātes mežus un izcirtumus. Piemēram, 2010. gadā Bergvik Skog iegādājās 2000 hektāru lielu izcirtumu, kas toreiz veidoja aptuveni 15% no iegādātās mežu platības. Lielais izcirtumu īpatsvars norāda uz to, ka bijušie īpašnieki nav spējuši vai nav vēlējušies atjaunot pašu izcirstās mežu platības. Viņiem vieglāk bija pieņemt lēmumu atbrīvoties no šādiem īpašumiem, nekā tajos investēt. Bergvik Skog investē un atjauno meža kvalitāti un vērtību nākotnei.
Savukārt lauksaimniecībai nepiemērotajās zemēs katru gadu tiek apstādīti aptuveni tūkstotis hektāru – ar eglēm, priedēm, bērziem, melnalkšņiem, papelēm. "Arī papele ir vērtīgs koks, kas nepieciešams gan no dabas daudzveidības, gan risku diversifikācijas viedokļa. Pašlaik daudz tiek runāts par klimata pārmaiņām, tomēr nav iespējams prognozēt, kādām sugām Latvijā patiks dzīvot vislabāk, kuras šeit paliks un kuras laika gaitā nomainīsies," norāda Bacāns, pieļaujot, ka klimata izmaiņu rezultātā vislabāk šeit varētu justies lapu koki – bērzi, platlapji un jau pieminētā papele. Papele aug ātrāk nekā baltalksnis vai hibrīdā apse, tā ir mazāk garšīga meža zvēriem un turklāt skaitās lauksaimniecības kultūra, ko var stādīt un audzēt enerģētiskām vajadzībām. Iestādot lauksaimniecības zemē, papeli var audzēt, dažus gadus pretendējot uz Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem. "Mēs gan papeli stādām mežsaimniecības nolūkiem un audzējam ilgtermiņā, gaidot, kad tā sasniegs vislielāko vērtību – papelei tie ir 20–25 gadi," stāsta Bacāns. Salīdzinājumam – no kvalitatīvām sēklām izaudzēts un labi kopts bērzs savu augstāko vērtību sasniedz 40 gados, taču saskaņā ar Latvijas likumiem meža īpašniekam jāgaida 70 gadu.
Saudzīgas saimniekošanas zīme
Iepazīstinot ar Valdgales vecās muižas biotopu, Bergvik Skog meža meistars Jurijs Šuksts norāda uz liepām, kas raksturīgas veciem muižu parkiem. Te ir arī veci bērzi, priedes, oši, kļavas. Dziļāk biezoknī uzņēmīgs dabas vērtību mīļotājs var sameklēt pat 245 gadus vecu priedi. "Šādos nogabalos patīk uzturēties arī dažādiem retiem putniem – te, blakus esošā dīķītī, manīts baltais gārnis, dzīvo ērgļi un, iespējams, patiktu arī melnajam stārķim. Veco, milzīgo koku zaru leņķi ir ļoti piemēroti drošu ligzdu vīšanai. Pieņemu, ka te apmetīsies arī citas retu putnu sugas, jo putni ligzdas vij izturīgos kokos," stāsta Šuksts.
Dienā, kad viesojamies vecajā muižas parkā, šo teritoriju apseko arī auditors. Bacāns stāsta: "Esam dabai draudzīgs mežsaimniecības uzņēmums, ko apstiprina starptautiska sertifikācija FSC (Forest Stewardship Council jeb Mežu uzraudzības padome – red.). FSC ir saudzīgas mežsaimniecības zīme, kas apliecina to, ka mežs tiek apsaimniekots pareizi, ievērojot dabas aizsardzības prasības, nacionālo likumdošanu un vietējo iedzīvotāju intereses."
FSC sertifikācijas sistēma, kuras standarts balstās uz desmit ilgtspējīgas un saudzīgas meža apsaimniekošanas principiem, ir atzīta visā pasaulē. Sertifikācijas novērtējumu veic neatkarīgas organizācijas. Auditors izvērtē uzņēmuma mežsaimniecisko darbību. Piemēram, to, vai meža apsaimniekošanā tiek saglabāta bioloģiskā daudzveidība un ar to saistītās dabas vērtības, ūdens un augsnes resursi, unikālās un jutīgās ekosistēmas un ainavas, tādā veidā saglabājot meža ekoloģiskās funkcijas un integritāti.
"Mežsaimnieciskajā darbībā jāņem vērā trīs galvenās interešu grupas – vides, sabiedrības sociālās vēlmes un uzņēmuma ekonomiskās intereses, kuras jāmēģina pēc iespējas sabalansēt. Ja parasti mežsaimniecības uzņēmuma mērķis būtu nocirst kokus, tos realizēt un gūt peļņu, tad, sertificējoties pēc FSC, uzņēmumam vēl papildus jāraugās, kā, veicot kādu ekonomisku darbību, tas ietekmēs vidi un sociālo jomu," skaidro Bacāns un kā piemēru min šo veco muižas parku: "Neraugoties uz to, ka esam izdevuši līdzekļus šī īpašuma iegādei, saimnieciskā darbība biotopa teritorijā nenotiek. Šeit ir augstas dabas vērtības, kuras Latvijā reti var sastapt. Taču šai teritorijai piemīt arī milzīga sociālā vērtība – cilvēkiem ir iespēja apskatīt šīs vecās, simtgadīgās liepas. Tas arī raksturo videi draudzīgu mežsaimniecību."
Bergvik Skog mežsaimnieciskā darbība ir sertificēta pēc FSC principiem kopš 2013. gada.
Jāizaudzē un jānocērt
Zviedrijā Bergvik Skog mātes uzņēmums apsaimnieko 2,3 miljonus hektāru platības. Bergvik Skog meitas uzņēmums Latvijā, kā norādīts uzņēmuma stratēģijā, vēlas aktīvi iesaistīties Latvijas meža nozares attīstībā, ieviešot un izmantojot mūsdienīgas apsaimniekošanas metodes un ilggadīgu pieredzi. "Mēs uzskatām, ka mežs nav tikai mūsu vai kāda cita īpašums, bet gan visas Latvijas un pasaules bagātība. Mūsu prioritāte ir meža īpašuma apsaimniekošana ilgtermiņā," uzsver Bacāns.
Mežsaimniecības direktors stāsta, ka uzņēmumam piederošajos mežos katru gadu tiek atrastas dažādas retu putnu vai augu sugas, ko konstatē vai nu paši uzņēmuma darbinieki, vai Valsts meža dienesta, vai Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti.
"Tad tiek darīts viss iespējamais, lai konkrētās sugas pārstāvis savā teritorijā justos omulīgi un tam neviens netraucētu, lai tas spētu tur dzīvot un vairoties," paskaidro uzņēmuma pārstāvis un kā piemēru min meža īpašumu Kurzemē, kur tika veikta saimnieciskā darbība – jau sagatavotas cirsmas izstrādei un pārdošanai: "Šo cirsmu jau bijām pārdevuši, kad Valsts meža dienesta pārstāvis īpašumā konstatēja melnā stārķa ligzdu. Ņemot vērā, ka mums ir FSC atbildība, visas darbības tika apturētas un pircējs tika informēts par situāciju. Pircējam tas nozīmē, ka līdzekļi iztērēti, taču meža ciršana šajā teritorijā tiks liegta. Kad sagaidīsim no valsts oficiālu lēmumu par šīs teritorijas statusu, mēs atdosim pircējam viņa naudu, darījums tiks atcelts un īpašums netiks ietekmēts. Tas nozīmē, ka šī konkrētā teritorija, visticamāk, netiks nocirsta nekad."
Taujāts par saimnieciskajām darbībām nocirstajos meža īpašumos, Bacāns atzīst – jebkura nocirsta meža platība, lai tā spētu īpašniekam nest labumu, jāapsaimnieko. "Nocirstie meži katru gadu tiek atjaunoti. Latvijas valsts mežu stādaudzētavā pērkam kvalitatīvu stādmateriālu, atkal stādām un audzējam vietā jaunu mežu. To darām nekavējoties, jo katrs gads, ko jebkura zeme – tajā skaitā meža zeme – pavada bez atdeves, rada papildu izmaksas un nedod ieņēmumus," norāda Bergvik Skog mežsaimniecības direktors.
Patlaban Zviedrijā, tāpat kā citur pasaulē, daudz tiekot diskutēts par atjaunojamo resursu izmantošanas apjoma palielināšanu. Mežs ir viens no šādiem resursiem. "Atjaunojamo resursu izmantošana saistībā ar klimata pārmaiņām ir pati svarīgākā. Lai izmantotu šo resursu, mežs jāizaudzē un jānocērt. Dabas aizsardzības noteikumi ir jāievēro, taču nekrītot galējībās. Sabiedrībā gan bieži izskan aicinājumi necirst mežus, taču – kas notiks ar tiem 50 tūkstošiem mežā strādājošo? Turklāt, ja necērtam mežu, mežs neuzņem oglekļa dioksīdu. Klimats, iespējams, mainās tāpēc, ka pārāk daudz tiek ģenerēts oglekļa dioksīds. Te arī rodas pretruna, par ko karsti diskutē Zviedrijā – cik daudz un cik intensīvi saimniekot mežā? Jo vairāk aizsargājam un necērtam mežu, lai iegūtu vecākus kokus, jo mazāk piesaistām oglekļa dioksīdu. Kokam masa veidojas augot. Tad, kad koks izaudzis, tas oglekļa dioksīdu gandrīz vairs nepiesaista. Taču objektīvu atbildi par to, kā viss mainīsies pēc 100 gadiem, diez vai kāds spēs sniegt. Tāpēc gan jāturpina mežu izmantot noteiktos apjomos, izdalot meža teritorijas intensīvai apsaimniekošanai, gan jāsargā dabas un sociālās vērtības tajos mežos, kuros tās vispār ir atrodamas," uzskata Bacāns.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.