Prezidenta ārkārtas vēlēšanas Abhāzijā, jāatgādina, tika izsludinātas pagājušā gada novembra beigās, kad protestu dēļ no prezidenta amata atkāpās izteikti prokrieviskais Abhāzijas līderis Aslans Bžanija. Protesti sākās, lai nepieļautu, ka vietējais parlaments apstiprina līgumu par investīcijām ar Krieviju. Protestētāji uzskatīja, ka šā līguma stāšanās spēkā novedīs pie valsts ekonomikas pilnīgas nonākšanas Krievijas biznesa rokās.
Lai arī Abhāzija ir gandrīz pilnībā atkarīga no Krievijas finansējuma un dažādām piegādēm, varas maiņas protestu ceļā separātiskajā republikā nav nekas iepriekš nepieredzēts. Tomēr līdz šim visu varas maiņu galvenais cēlonis ir bijusi vietējo klanu savstarpējā cīņa par to, kurš no tiem kontrolēs Krievijas finansējumu un tā sadali (kuru pat vislielākie optimisti nenosauks par taisnīgu), un vispārizplatīts bija viedoklis, ka arī pagājušā gada novembra notikumi risinās pēc šāda paša, jau ierasta scenārija.
Kas savā ziņā arī atbilst patiesībai, tomēr priekšvēlēšanu karstumā (bet cīņa par Abhāzijas līdera posteni ir reāla un nopietna) parādās aizvien vairāk liecību par pērnā gada nemieru galvenā organizatora un opozīcijas kandidāta Adgura Ardzinbas ja ne tiešu saistību ar Turciju, tad par to, ka viņam nav nekādu pretenziju ievērojami palielināt sadarbību ar Ankaru. Pirmkārt jau veicinot Turcijas biznesa ienākšanu separātiskajā republikā.
Šeit jāpiebilst, ka oficiāli Ankara Abhāziju par neatkarīgu valsti neatzīst un turpina to uzskatīt par daļu no Gruzijas. Tomēr šī nostāja Turcijai nav traucējusi censties palielināt tās ietekmi, pirmkārt jau ar ekonomisko sviru palīdzību, teritorijās, kuras savulaik atradušās Osmaņu impērijas sastāvā, bet pēc tam nonākušas jau Krievijas impērijā, un pie kurām pieder arī Abhāzija. Īpašu panākumu Ankarai pagaidām gan nav, tomēr klātbūtni Abhāzijā nodrošināt tā ir spējusi.
Vienlaikus gan visas pazīmes liecina, ka par nākamo Abhāzijas līderi kļūs prezidenta pienākumu izpildītājs (līdz tam viceprezidents), prokrievskais Badra Gunba. Tomēr fakts, ka separātiskajā republikā ir parādījusies politiskā (vai drīzāk – ekonomiskā) opozīcija, kura var arī neorientēties uz Maskavu, ir interesants un liek domāt, ka Abhāzija šā iemesla dēļ arī turpmāk ik pa brīdim nonāks uzmanības centrā.