Tas atgādina noskaņojumu sabiedrībā tieši pirms diviem gadiem, kad skanēja radikāli pretēji aicinājumi saistībā ar informēšanu par Covid-19. Kamēr viena sabiedrības daļa emocionāli pārmeta ekspertiem, politiķiem, medijiem un līdzcilvēkiem panikas kultivēšanu, cita sabiedrības daļa ne mazāk emocionāli pieprasīja neslēpt ziņas, kas vēsta par riskiem. 2020. gadā gan situācija izvērtās paradoksāla – daži no tiem, kas sūdzējās par nevajadzīgu paniku, tajā brīdī, kad valstis slēdza robežas un atcēla starptautiskos pasažieru pārvadājumus, iestrēga ārzemēs un prasīja palīdzību, lai atgrieztos Latvijā, savukārt daži no tiem cilvēkiem, kuri ļoti baidījās no Covid-19, pat nesaslima.
Arī pašreizējā situācijā drošas prognozes tam, kā Ukrainā notiekošais karš ietekmēs katra Latvijas iemītnieka dzīvi, nevar sniegt neviens eksperts – ne politologs, ne ekonomists, ne militārists. Ja raugāmies nesenā vēsturē, tad XX gadsimta 90. gadus Latvijai paveicās aizvadīt pat mierīgāk nekā varēja gaidīt. Arī 2014. gadā, kad Krievija Ukrainai atņēma Krimu, rietumvalstis un Krievija ieviesa savstarpējas sankcijas un pieauga ģeopolitiskā spriedze, gan Latvijā, gan kopumā Eiropas Savienības (ES) austrumos saglabājās miers. Savukārt, ja iedziļinās notikumos ap 1939.–1940. gadu, tad spilgti redzams, ka jūsmīgā prognoze "Latvija ir drošībā!" izrādījās kļūdaina.
Gan tie cilvēki, kuri iebilst pret panikas celšanu, gan tie, kuri pieprasa informāciju par sliktāko iespējamo scenāriju, vēsturē var atrast piemērus tam, ka pamatots izrādās optimisms, kā arī tam, ka taisnība bijusi pesimistiem.
Tomēr tas, kas pašreizējā situācijā mudina ar piesardzību izturēties pret galēji optimistisku viedokli, ir ne jau fakts, ka Krievija uzbruka Ukrainai, bet gan tas, kā šis karš notiek. Sagrautas pilsētas, izpostītas mazās apdzīvotās vietas un apšaudīti civiliedzīvotāji, kas cenšas evakuēties, liecina par ārkārtīgu brutalitāti un iracionālu naidu.
Pat ne ukraiņu (kas varētu būt subjektīvi) un arī ne ES, bet savrupās Lielbritānijas medija BBC rādītie Krievijas iebrukumā izpostīto Ukrainas pilsētu skati ļoti atgādina šoziem Varšavas sacelšanās muzejā redzētos nacistiskās Vācijas nopostītās Polijas galvaspilsētas attēlus. Tieši veids, kādā Krievija karo Ukrainā, neļauj piebalsot tiem, kas līksmi trallina "Izliksimies, ka šī kara nav!".
Bez panikas un bez ilūzijām
Divas nedēļas pagājušas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, un to laikā mūsu sabiedrībā vienlaikus izskanējuši gan aicinājumi nevairot paniku, gan pieprasījumi sniegt precīzas prognozes dažādiem – arī draudīgiem – nākotnes scenārijiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.