Pirms kāda laika izskanēja ziņa, ka esat zaudējis tiesā par līdzekļu piedziņu saistībā ar Latvijas krājbankas, ko savulaik vadījāt, izsniegtajiem kredītiem.
Spriedums tiks pārsūdzēts, mēs noteikti uzvarēsim. Jau šobrīd skaidrs, ka tā nauda, ko viņi iztērēs tiesājoties, ir neadekvāta pret prasīto summu. Administratori ir divi juridiski biroji – KPMG, kam pieder juridiskais birojs, un vēl viens juridiskais birojs, viņiem vajadzētu pašiem iet un pārstāvēt sevi tiesā, bet viņi paņem Rīgā visdārgāko advokātu biroju un maksā viņiem, lai tie viņus nez kāpēc pārstāvētu.
Dīvaini.
Tur ir ļoti daudzas dīvainības, par ko jebkurš kreditors var, saķēris galvu, brīnīties – kas notiek, kāpēc Latvijas valsts piever uz to acis?! Kāpēc FKTK piever acis?! Tiešām FKTK bijušas vai joprojām ir zināmās saistības Krājbankas lietā ar Vonsoviča kungu? Vai tāpēc ir megaliels klusums attiecībā uz kreditoru aizstāvību un tām nelikumībām, ko šobrīd atļaujas KPMG?
Tas, ko redzam šobrīd – administrators slēpjas aiz ļoti dārgiem advokātiem, un nevis viena, bet vairākiem. Arī uz tiesu iet pieci advokāti, protams, viņi par to izstāda milzīgu rēķinu. Krājbankas mantas pārdošana, maigi izsakoties, notikusi nesaimnieciski, lai neteiktu, ka krimināli.
Kas konkrēti par to liecina?
Kā piemēru varu minēt jahtu, par ko tagad daudzi runā – okeāna jahtu, kas ir kādas pasaulē ļoti slavenas ģimenes bijušais īpašums, tirgoja Bolderājā. Tepat organizētā izsolē.
Tas ir tāpat, kā iet dimantus tirgot uz Centrāltirgu.
Šī īpašuma pārdošana būtu jāorganizē tajā starptautiskajā vidē, kur tiešām tiek tirgotas šāda līmeņa jahtas. Jahtu pārdod par 800 tūkstošiem. To, cik cena bijusi neadekvāta, apliecina fakts, ka nu to piedāvā īrēt par 50 tūkstošiem nedēļā. Tātad izdevumus ļoti ātri var atpelnīt. Kredītņēmējs precīzi tas pats, kas iepriekš. Tikai kredīts samazināts. Šādus piemērus var turpināt un turpināt. Piemēram, tiek stāstīts par to, ka Pēterburgā bērnudārzs ticis kreditēts par miljoniem. Neviens nekreditē bērnudārzu, kreditē nekustamo īpašumu, nākotnes projektu. Tieši tāpat Skanstē nebūtu neviena īpašuma atbilstoši tai loģikai, ko šobrīd mēģina pavairot publiskajā telpā esošais administrators.
Tā sliktākā lieta, kas šobrīd ir Krājbankas esošajiem kreditoriem, kuriem vajadzētu saņemt savu savulaik ieguldīto naudiņu, ieskaitot Rīgas domi, – viņi neko nevar redzēt, jo administrators slēpjas aiz likuma, kas it kā sargā bankas klientus, neskatoties uz to, ka bankas darbība, ja nemaldos, 2011. gada novembrī tika apturēta, tajā nekāda saimnieciskā darbība sen nenotiek, ko varētu vērtēt kā lielu komercnoslēpumu.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena otrdienas, 15. augusta, numurā!
jautājums
Priekameita
Edža