Negantā reakcija, svilpjot un aizstāvot brīvību apgalvot arī to, ka, piemēram, medicīnisko masku nēsāšana izraisa neatgriezeniskus plaušu bojājumus un visi tie, kuri protestē pret epidemioloģiskajiem ierobežojumiem vai vakcināciju ir padomju režīma represijās nomocītajiem disidentiem pielīdzināmi mūsdienu svabadie gari, no vienas puses, apstiprināja, cik aktuāla ir diskusija par cīņu ar "informatīvo huligānismu". Pašu likumgrozījumu pamatojums, kuru Saeimā rakstiski iesniedza tieslietu ministrs Bordāns, savukārt radīja jautājumu, vai to izstrādātāji, pinoties formulējumu pretrunās, paši maz izprot viltus ziņu specifiku un kā šī likuma norma reāli darbosies praksē.
Ļoti izbrīna valoda, kādā pamatota šo tieslietu ministra Bordāna Saeimā iesniegto priekšlikumu nepieciešamība. Lai gan kā par grozījumiem atbildīgā amatpersona norādīts Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktores vietnieks Uldis Zemzars, rodas aizdomas, vai ierēdnis nav uzņēmies atbildību par politiķu daiļradi, kas priekšvēlēšanu laikā mēdz būt īpaši spārnota. Tam, kā likuma normas autori un likumdevējs apspriešanas gaitā pamatojuši savu domu, protams, ir tālejoša ietekme uz šīs normas tālāko interpretāciju.
Piemēram, pamatojot nepieciešamību kriminalizēt viltus ziņu izplatīšanu ar speciālu jaunu pantu, ietverts šāds stāstījums, kas atspoguļo visas šīs likumdošanas iniciatīvas spožumu un postu, tāpēc būtu citējams pilnībā: "Visbiežāk tiek publicēti raksti ar kliedzošiem virsrakstiem par sabiedrībai sasāpējušām jomām – politiku, veselību un Latvijas nākotni, lai savāktu pēc iespējas vairāk klikšķu. Šādi temati sabiedrībai bieži vien liekas saistoši, jo gandrīz katram ir bijusi saskarsme ar negodīgu politiķu darbību vai spekulācijām par Latvijas nākotni, tāpēc sabiedrība šo informāciju mēdz uztvert par patiesu, jo paši arī līdzīgi domā."
Tātad, dekonstruējot šo likumgrozījumu pamatojumu, secinām, ka tieslietu ministrs atzīst: a) sabiedrībai ir sasāpējis, kas notiek Latvijas politikā, veselībā (visticamāk, tomēr domāta veselības aprūpes sistēma) un kas Latviju gaida nākotnē; b) ziņas par šādām tēmām sabiedrībai ir saistošas, jo gandrīz katrs ir saskāries ar negodīgiem politiķiem vai spekulācijām par Latvijas nākotni; c) sabiedrība mēdz domāt līdzīgi kā viltus ziņu izplatītāji, tādēļ viņu izplatīto viltus informāciju (acīmredzot par to, ka politiķi mēdz būt negodīgi un veselības aprūpes sistēma, kā arī Latvijas nākotne kopumā izraisa bažas) mēdz uztvert kā patiesu.
No Saeimā iesniegtajiem argumentiem redzams, ka Bordāns līdz galam nav noformulējis, ar ko grasās mesties karā – ar to, ka valstī objektīvi eksistē problēmas un sabiedrību tas uztrauc, vai to, ka sabiedrība tādēļ mēdz uzķerties uz viltus ziņu izplatītājiem un pat mēdz domāt līdzīgi.