"Reizēm domāju – ja Mediņš būtu romantiskais mācītājs, mēs nekad nesačomotos. Viņš ir tiešs, reizēm rupjš, ar to kontingentu un arī mums, vīriešiem, citādi nevar," šopavasar "mačisma" piesātinātā intervijā "vīriešu žurnālam" Klubs par Bruknas kopienas līderi saka miljonārs Dandzbergs. Pēdējo gadu laikā miljonāram piederošais Maltā reģistrētais uzņēmums B5 Holding Limited Mediņa biedrībai pārskaitījis krietni vairāk nekā pusmiljonu eiro. Iespējams, vēl daudz vairāk, bet pēdējie divi gada pārskati rada jautājumus. Lai gan iesniegti par diviem atšķirīgiem laika posmiem – 2019. un 2020. gadu –, tomēr ir absolūti identiski, kas neizslēdz kļūdu.
Dandzbergs par saviem tuviem draugiem un domubiedriem sauc studiju biedrus Bordānu un pretrunīgi vērtēto drošībnieku Maiguru Strīķi, kurš esot "godīgs ments". Sevi pašu viņš portretē kā uzņēmēju ar raibu pagātni, "KNAB klientu", kurš daudz ko risinājis ar skaidras naudas palīdzību, bet šobrīd ne bez priestera Mediņa palīdzības pārdzimušu. Abi Dandzberga brāļi kopumā ap 35 000 eiro ziedojuši apvienības Attīstībai/Par! dalīborganizācijai Par!. Šopavasar, kā sajūtot, ka aktīvā lielziedošana partijām agri vai vēlu novedīs pie ģimenes biznesa paradumu un saimnieciski politisko interešu ķidāšanas, parādījās apsteidzošā intervija žurnālā Klubs.
Dandzbergs ziedošanu Jaunajai konservatīvajai partijai dēvē par savas politiskās nevainības zaudēšanu, un, ieskatoties Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datubāzē, tā arī izskatās, bet par miljonāru ģimenes aktivitāti bija zināms, jau savulaik dibinot Zatlera Reformu partiju, un šaurās aprindās Dandzberga uzvārds figurēja kā partijas iespējamais premjera kandidāts.
Miljonāru un sabiedrībā pazīstamu cilvēku garīgie meklējumi Latvijā nereti radījuši labvēlīgu vidi dažādām privātām iniciatīvām – vai tā būtu Likteņdārza celtniecība, bijušā mācītāja Jura Rubeņa garīgās meditācijas nams, vai, piemēram, nule sev skandalozu uzmanību pievērsusī mācītāja Andreja Mediņa Bruknas muižas kopiena, kur atklājušies, kā izrādās, sistemātiski pāridarījumi pret "pāraudzināšanai" nosūtītajiem.
No vienas puses, valsts finansēts patvērums un rehabilitācija atkarību varā vai vienkārši bezizejas situācijā nokļuvušiem pusaudžiem un pieaugušajiem ir nepietiekams. No otras puses, tur, kur sākas privāta iniciatīva, individuālā izpratnē balstīta palīdzība, vienmēr var tikt apšaubītas valsts iestāžu tiesības kontrolēt, iejaukties vai vērtēt. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, zem kuras lupas pakļuvusi Bruknas muiža, ir Labklājības ministrijas, nevis Tieslietu ministrijas padotībā, un tas šoreiz jāvērtē kā liela veiksme.