Budžetu var nākties grozīt

Ņemot vērā šādas atklāsmes, medicīnā strādājošajiem savu prasību izpildi var nākties gaidīt visai ilgi, jo pašreizējā ekonomiskā konjunktūra nav sevišķi labvēlīga. Nākamā gada valsts budžets ir veidots, paredzot, ka valsts iekšzemes kopprodukts 2020. gadā pieaugs par 2,8%. Ņemot vērā apstākļus, šāda ekonomiskā pieauguma sasniegšana patiešām būtu labs rezultāts, taču, izvērtējot pašreizējās globālās tautsaimniecības tendences, tikpat labi var izteikt pieļāvumu, ka kaut kad nākamā gada vidū valsts budžetu var nākties grozīt.

Iemesls samērā pesimistiskam skatījumam ir pašlaik vērojamā starptautiskās tirdzniecības apsīkšana, un tā ietekmēs izaugsmi arī Latvijā un pastarpināti arī budžeta ieņēmumus. Latvijā nereti pieņemts maldīgi uzskatīt, ka mūsu attīstību nodrošina ES fondu naudas izmantošana, taču patiesībā galvenos izaugsmes dzinējspēkus rada preču un pakalpojumu eksports. Ja kopējais pieprasījums mazinās, tad arī kaut ko pārdot kļūst aizvien grūtāk. Tas tiešā mērā attiecas uz Latvijas rūpniekiem, varbūt mazāk uz dažādu intelektuāla rakstura pakalpojumu sniedzējiem, taču jebkurā gadījumā kopumā nozīmē, ka, turpinoties pašreizējām pasaules tendencēm, eksporta ieņēmumi var samazināties, līdz ar to arī valsts iekšienē būs mazāk, ko tērēt, un ekonomiskais pieaugums var ievērojami kristies.

Sarūkot naudas masai, arī budžetā tiktu iekasēts mazāk, un ir diezgan ticams, ka nāksies domāt par izdevumu samazināšanu. Tas būs pārbaudījums gan ministriem, gan deputātiem, jo nāksies izsvērt, kur un cik "griezt". Spriežot pēc pašreizējās retorikas, diezin vai tas skars arī samērā "treknās" deputātu algas. Nākamajam gadam tās paredzētas 3125 eiro apmērā jeb par 5,5% vairāk nekā šogad. Taču, ja būs sliktāka ekonomiskā izaugsme, nekā paredzēts, var gadīties, ka jau pieminētā medicīna varētu saņemt pat mazāk, nekā šobrīd izcīnīts. Šeit gan būtu vērts piebilst, ka tieši mediķu darbība lielā mērā ir viens no noteicošajiem faktoriem, lai tautsaimniecībā būtu, kas strādā, līdz ar to pildītos arī valsts kase, no kuras deputātiem maksā algas. Ja sabiedrības veselības stāvoklis turpinās pasliktināties, ieguvēji nebūs arī tie, kas lemj par budžetu, tomēr aizvien vairāk rodas pārliecība, ka pašreizējai vidējai statistiskajai Latvijas valdības ministra vai Saeimas deputāta intelektuālajai kapacitātei šāda atziņa ir pārāk sarežģīta.