Pērn toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts vairākkārt norādīja uz ātro kredītu burbuļa risku - iespējams, velkot paralēles ar nekustamo īpašumu burbuli pirms krīzes. Jūsuprāt, ātro kredītu devēji ir banku konkurenti?
Tiešā veidā nē, jo, vērtējot gan pēc kredītu summām, gan pēc kredītu prasībām, mēs darbojamies dažādos sektoros. Mani gan uztrauc cita lieta - tas, ka ļoti bieži cilvēki, sākot aizņemties naudu ātro kredītu kompānijās, sabojā savu kredītvēsturi un viņu iespējas turpmāk iegūt aizdevumu samazinās. Ekstremālos gadījumos cilvēki pat aizbrauc strādāt uz ārvalstīm tieši tāpēc, ka jāatdod ātrais kredīts.
Kāpēc cilvēks pēc kredīta nenāk uz banku?
Man bija saruna ar vienu no politiķiem, kurš man jautāja: "Bet kur lai, piemēram, fizkultūras skolotājs paņem kredītu, ja jānomaksā parādi par dzīvokli?" Tomēr lēmums aizņemties naudu, lai nomaksātu citus parādus, nav risinājums. Tas, par ko jāuztraucas, ir tieši šāda veida aizņemšanās, kas nevis atrisina parādu problēmu, bet veido atkal jaunu parādu. Tie kredītņēmēji, kuriem finansiālā situācija ļauj aizņemties, var izmantot to, ka patlaban bankās noteikumi ir pietiekami labi kredītņēmējiem, piemēram, ir pieejami gan patēriņa kredīti, gan kredītkartes. Daudzi cilvēki gan meklē aizņemšanās iespējas tad, kad viņus situācija uz to piespiež, un tas ir saprotami. Tomēr, ja tas rada aizņemšanos ar ļoti lielu procentu likmi, cilvēks pēc gada jau būs parādā divreiz lielāku summu un segt savas saistības kļūs aizvien grūtāk.
Katram var gadīties situācija, kad neplānoti un ātri vajag lielāku naudas summu. Kā viens no argumentiem, kāpēc cilvēki izvēlas nebanku kredītdevējus, tiek minēts, ka bankā ir daudz ilgāka kredīta noformēšanas procedūra. Cik ātri var saņemt aizdevumu bankā?
Ja ir laba kredītvēsture un stabili ienākumi, tad dažu dienu laikā. Maldīgs ir pieņēmums, ka bankā grūti saņemt kredītu. Ja cilvēkam ir oficiāli ienākumi, ienākumu līmenis ir atbilstošs prasītā kredīta apjomam un nav negatīva kredītvēsture, saņemt kredītu nav sarežģīti. Patlaban daudzi nemaz neapzinās savas iespējas aizņemties.
Jūsu pārstāvētajai bankai ir savs melnais saraksts - privātpersonas un juridiskās personas, kurām kredītu noteikti nepiešķirtu?
Man nepatīk apzīmējums "melnais saraksts", bet bankai, protams, ir parādnieku saraksts, jebkura kredīta piešķiršana nozīmē arī ielūkošanos kredītreģistrā. Ja informācija ir negatīva, tas ļoti apgrūtina kredīta piešķiršanu.
To informāciju, kas redzama kredītreģistrā, vērtējat kā pietiekamu?
Nē, pie informācijas apkopojuma noteikti vajadzētu piestrādāt. Piemēram, Igaunijā atšķirībā no Latvijas jau darbojas Kredītbirojs, kas dod daudz plašāku informāciju par kredīta prasītāju, līdz ar to lēmums par kredītu var būt daudz ātrāks. Kredītbirojs arī Latvijā sakārtos un padarīs caurspīdīgāku situāciju aizdevumu tirgū. Latvijā noteikti jāuzlabo informācijas aprite, un ieguvēji būs apzinīgie kredītņēmēji, jo lēmums par kredītu piešķiršanu būs ātrs un saprotams, bet kredīta cena būs izdevīgāka, jo labie klienti varēs pierādīt, ka viņiem ar finanšu saistībām viss kārtībā.
Kredītreģistrā redzat aizņēmuma prasītāja saistības citās bankās?
Redzam saistības kopumā, bet nezinām, kurā bankā.
To, ir vai nav neatdoti ātrie kredīti, arī var uzzināt?
Tas atkarīgs no tā, pie kāda aizdevēja cilvēks ir ātro kredītu noformējis.
Nodokļu parādus redzat?
Nē, šādas sasaistes ar valsts iestāžu informācijas sistēmām nav.
Vai Latvijas iedzīvotāji kopumā ir apzinīgi kredītmaksātāji?
Domāju, ka jā, bet ir izņēmumi. Latvijas situācija ekonomiskās krīzes ietekmē bija unikāla, ņemot vērā milzīgo kopprodukta apmēra kritumu, un noteikti nevajadzētu salīdzināt Latviju ar citām valstīm, kur kopprodukts samazinājās daudz mazākā mērā. Daudzi banku klienti nevarēja pildīt finansiālās saistības nevis tāpēc, ka bija neapzinīgi, bet vienkārši tāpēc, ka nonāca finansiāli saspringtā situācijā.
Piekrītat, ka pirmskrīzes gados bankas pārrēķinājās, pārāk brīvi dodot kredītus? Vai arī krīzes mērogus prognozēt nevarēja?
Krīzi prognozēt var. Bija manāms, ka mēs Latvijā pamazām virzījāmies no ekonomikas pārkaršanas uz krīzi. Jāatceras, ka pēc Latvijas iestāšanās ES mūsu valstī uz ļoti daudzām lietām sāka skatīties pārāk pozitīvi. Latvija noteikti nebija pelnījusi savu krīzi piedzīvot vienlaikus ar globālo finanšu krīzi. Tas, ka mūsu valstij vienā un tajā pašā laikā būs jātiek galā ar tām abām, ekonomikas analītiķu aprēķinos tiešām nebija paredzēts. Milzīgais kopprodukta samazinājums - par aptuveni 18% - bija divu vienlaicīgu krīžu salikums. Turpmāk rūpīgāk jāizvērtē kredītņēmēja maksātspēja ilgtermiņā un jāraugās uz ienākumu stabilitāti. Tomēr tas, kā mēs Latvijā krīzes situāciju pārvarējām, pierādīja, ka spējam pietiekami ātri risināt problēmas.
Pilnu interviju Bankas kredīts nav biznesa starta kapitāls lasiet otrdienas, 22.jūlija, laikraksta Diena 10.-11.lpp.!