Tas attiecas arī uz pensionāriem, kur ienākumu indeksācijai ir nevis apsteidzošs, bet gan kompensējošs raksturs, norādot uz to, ka senioru pirktspēja ar katru mēnesi turpina kristies. Par to, ka šī ziema mazāk turīgajai Latvijas iedzīvotāju daļai solās būt īpaši smaga, šķiet, šaubās tikai retais, tomēr uz šo negāciju fona ir arī potenciāli labas ziņas, kas norāda uz to, ka situācija drīzumā var vērsties uz labo pusi. Proti, ir iemesli domāt, ka gan energoresursu sadārdzināšanās, gan kopējā inflācija visai drīz varētu pierimt.
Runā, ka šobrīd lielākais siltumenerģijas sadārdzinājums tiek piedzīvots tur, kur apkurē tiek izmantota gāze, savukārt vietās, kur tiek izmantota šķelda, sadārdzinājuma nav, vai tas esot relatīvi neliels. Tomēr arī attiecībā uz gāzes patērētājiem varam rast pa kādai labai ziņai, proti, dabasgāzes cena biržā ir sākusi kristies, un tas lielā mērā var kalpot par signālu enerģētisko resursu tirgum, ka dārdzības pieaugums ir nonācis beigu fāzē. Pirmdien biržas tirdzniecības beigās ASV gāzes cena bija apmēram par 20% zemāka nekā pēdējā laika augstākajā punktā šā gada 6. oktobrī. Nav garantēts, ka cenas kritums turpināsies, tomēr pagaidām patērētāji var priecāties, ka investoru interese par gāzes kontraktu pirkšanu ir noplakusi un pastāv iespēja, ka cenas augstākais punkts jau ir aiz muguras.
Mūsu valstī lauzts daudz šķēpu par atkarību no gāzes gan siltumenerģijas, gan elektroenerģijas ražošanā, tomēr ir vērts piebilst, ka pēdējās desmitgades laikā "zilā kurināmā" patēriņš ir ievērojami samazinājies. Tuvākais saules kolektors uz kaimiņmājas jumta vai tuvākā elektroauto uzlādes vieta pie baptistu baznīcas šobrīd ir Latvijas mazpilsētu realitāte, norādot arī uz aizvien diversificētāku energoportfeli valstī. Protams, arī elektrību ražo no gāzes, taču, ja vien izdosies izvairīties no pārmērīgām klimatiskām negācijām, piemēram, netipisko sausumu kā dažos pēdējos gados, tad arī elektrības ražošanā gāzes patēriņam vajadzētu sarukt. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju šī gada deviņos mēnešos dabasgāzes patēriņš Latvijā bija 834 miljoni kubikmetru, kas ir par 27,8% mazāk nekā analogā laika periodā pirms desmit gadiem. Pēdējās desmitgades laikā vienīgi 2020. gada analogā laika posmā gāzes patēriņš ir bijis mazāks nekā šogad. Taču 2020. gada sākums izcēlās ar to, kad daudzviet Latvijā meteoroloģiskā ziema tā arī neiestājās, savukārt pērno ziemu nereti mēdz uzskatīt par samērā aukstu.