Neapšaubāmi valdība manipulē un ir sākusi gatavot politiski nesāpīgāku izeju no pandēmijas ierobežojumiem pāri epidemiologu mugurām. Valdība ir ieklausījusies epidemiologu prognozēs un rekomendācijās tikai tad, kad tai tas ir šķitis izdevīgi, un tad arī tikai tādā apmērā, kādā sadūšojās, no piedāvātajiem scenārijiem parasti izlasot tikai odziņas. Epidemiologi visā šīs pandēmijas gaitā politiķiem ir bijuši cienījams avots, uz kuru atsaukties, kad tas ir izdevīgi un jānorāda uz kādu vainīgo par publikai netīkamiem ierobežojumiem, vai kā tagad – vainīgais, uz kuru norādīt, kāpēc spēkā ir nepopulāri ierobežojumi. Starp citu, ierobežojumi, kuri šo pašu ministru politiskās izvēles dēļ ir maigāki nekā tie, kurus, balstoties uz šīm "kļūdainajām prognozēm", ieteica epidemiologi.
Šī pandēmija atsevišķus epidemiologus ne tikai Latvijā, bet arī globāli ir padarījusi gluži vai par popzvaigznēm ar visām no tām izrietošajām sekām – sākot ar slavu, kaislīgu pielūgšanu un beidzot ar dedzīgu naidu. Kas principā ir tikpat nezinātniski kā vakcīnskeptiķiem un vīrusa apšaubītājiem piedēvētā nekritiskā domāšana, paļaujoties tikai uz pašsuģestiju un "ticu vai neticu" izjūtām. Epidemiologi tikai piedāvā dažādus prognožu variantus no vieglākā līdz ļaunākajam un tiem atbilstošus rīcības scenārijus. Visā pasaulē valsts pārvaldē to sauc par krīzes vadību. To, ka epidemiologi nav dievi, aizmirst arī viņu nekritiskie pielūdzēji. Arī epidemiologu prognozes var būt kļūdains, tātad tās ir atļauts apšaubīt un kritizēt. Zinātne ir mainīga, tā attīstās, un kļūdās un apšaubīšanā balstās tās attīstība. Tam nevajadzētu būt pārsteigumam.
Ideoloģiski šo epidemiologu iecelšanu dievu vai popzvaigžņu kārtā var interpretēt gan kā zinātnes uzvaru pār politiku, dodoties palīgā brīdī, kad politiķi, apstulbuši nezināmā priekšā, nespēj pieņemt lēmumus, gan kā epidemiologu uzvaru pār ekonomistiem – atkarībā no tā, kurā ierakumu pusē šajā pandēmijā ir vērotājs. Bet to var vērtēt arī kā polittehnoloģiski apzinātu atbildības pārnešanu, un nodevības elements šajās attiecībās bez mīlestības bija ieprogrammēts jau no paša sākuma.
Atbilde, ko darīt, būtu šādu specifisku, patiesībā tikai epidemiologiem un infektologiem saprotamu nianšu noņemšana no valdības galda un izravēšana no soctīkliem, atgriešana atpakaļ zinātnieku kabinetos. Jā, valdībām pandēmijas laika lēmumi ir jābalsta zinātnieku rekomendācijās, bet kļūda jau no paša sākuma ir bijusi ignorēt, ka zinātniskas rekomendācijas jebkurā gadījumā rezultējas politiskos lēmumos, kuros veselības aprūpes, epidemioloģiskie, zinātniskie apsvērumi ir atšķaidīti ar politiskiem apsvērumiem.
Epidemiologiem laiks atgriezties kabinetos
Taisnība ir kaut kur pa vidu, gribas teikt par aizvadītajā valdības sēdē notikušo kārtējo saķeršanos starp epidemiologiem un ministriem, ko premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) maigākā un satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) smagākā formā pasniedza kā epidemiologa Ņikitas Trojanska kļūdainu prognozi par šoziem gaidāmajiem hospitalizējamo tūkstošiem, kuras pavadā gājuši nelaimīgie ministri.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.