Viens no pašiem interesantākajiem šādiem līgumiem, visticamāk, būs vienošanās par jauna gāzes vada Sibīrijas spēks 2 būvniecību. Visi šā gāzes vada, pa kuru cauri Mongolijas teritorijai Ķīnai tiks piegādāti 50 miljardi kubikmetru Krievijas gāzes gadā, būvniecības sākšanai vajadzīgie dokumenti iesaistītajās valstīs jau ir apstiprināti, un vienošanās jāparaksta vairs tikai abu valstu līderiem vai, domājams, nacionālo gāzes kompāniju vadītājiem.
Īpaši nozīmīgs šis projekts ir Krievijai, jo gāze Ķīnai pa gāzes vadu Sibīrijas spēks 2 tiks piegādāta no tām pašām atradnēm Jamalas pussalā, kas šobrīd nodrošina ar gāzi cauruļvadu Ziemeļu straume un pēc darbības sākšanas nodrošinās arī Ziemeļu straumi 2. Pateicoties jaunā gāzes vada būvniecībai, beidzot vienotā tīklā tiks saslēgtas Krievijas Eiropas un Āzijas daļas gāzes vadu sistēmas.
Būtiski, ka vienošanās tiks parakstīta brīdī, kad ASV un Eiropas Savienība aktīvi meklē iespējamās alternatīvas Krievijas gāzes piegādēm, kuras varētu izmantot gadījumā, ja pret Krieviju nāktos noteikt iespējami drakoniskākas ekonomiskās sankcijas, un kad Eiropas Komisija jau ir rekomendējusi atzīt gāzi un atomenerģētiku par zaļajiem energoresursiem. Turklāt nevar teikt, ka alternatīvu meklējumi būtu veiksmīgi. Kā iespējamie varianti tika apspriestas ASV, Katara un Azerbaidžāna, taču, kā atzīst aģentūra Bloomberg, pat visas kopā tās pārskatāmā nākotnē ir spējīgas aizstāt vien daļu Krievijas piegāžu, un arī tad uz Āzijas gāzes tirgus rēķina. Citiem vārdiem – šobrīd Eiropai nekādu alternatīvu Krievijas gāzes piegādēm nav, un arī iespēja, ka tādas varētu parādīties īsā laika posmā, ir diezgan mazticama.
Jāatgādina, ka gāze ir ne vien energoresurss, bet arī ļoti būtiska rūpniecības izejviela un šā iemesla dēļ augstās gāzes cenas vistiešākajā veidā atsaucas ne tikai uz elektrības, apkures u. c. cenām, bet arī uz virkni citu, tajā skaitā pārtikas, cenu. No gāzes tiek iegūti uzreiz vairāki nozīmīgi minerālmēslojuma veidi, bez kuriem nav iedomājama mūsdienu lauksaimniecība, no gāzes iegūtās vielas ir nepieciešamas pārtikas ražošanai u. c. Jo rūpnieciski attīstītāka ir kāda valsts, jo lielāka daļa gāzes tajā tiek tērēta nevis enerģētikas, bet gan rūpniecības vajadzībām.
Uz šāda fona tad arī tiks slēgta vienošanās par Sibīrijas spēka 2 būvniecību, kas pēc šā gāzes vada stāšanās ierindā (provizoriski – 2028. gadā) attiecībā uz gāzes piegādēm var nostādīt apvienoto Eiropu situācijā, kad Krievijai pavērsies plašas iespējas variēt gāzes piegādes starp Eiropu un Āziju un diktēt šā resursa cenas atbilstīgi saviem ieskatiem. Turklāt joprojām tā arī nav skaidrs, cik reālas ir iespējas nepieļaut šādas situācijas iestāšanos.