Grikmane: Sarežģītākie pasūtītāji nāk no valsts un pašvaldību sektora

Nezinu vai tā ir demokrātija,jo ja nemaldos Ēdolē bērnudārzu vajadzēja pārbūvēt par sociālo māju( projekts nekāds,arī students ar vadīšanu tiktu galā),bet konkursa nolikums pieprasa iepriekšēju pieredzi šādā pārbūvē un ar iepriekšējā projekta summu ,ne mazāk par 400 000 latu.Jautājums demokrātijai,varat minēt cik firmu Latvijā ir ar tādu "pieredzi" un tādu summu.Bet lielākais jautājums ( tas ir gadus 10 atpakaļ),ka tas joprojām ir spēka,ierēdnis skricelē ko grib un kā grib. UK tādas lietas ,kas neatiecas uz projektu ierakstīt nevar.Latvijā var jebko un gadiem.

Kāpēc, iepirkumu nolikums ir paredzēts ,lai ierēdnis ar 100% garantiju var izvēlēties sev vajadzīgo "kompāniju",kas "godīgi"atdos viņam pienākošos daļu.Jo nekam citam 99% "kritēriju"nav nepieciešami,toties daudzmiljonu policijas mašīnu iepirkumu uztic firmai bez jebkādas darījumu vēstures,svaigi "uzceptai",bet "uzticamai". Latvijas valsts iepirkuma kritēriji ir domāti korupcijas oficiālai uzturēšanai un pastāstot tos piemēram UK viņi man netic ,ka tas vispār ir iespējams! Ka māju nevar būvēt ,ja nav pieredzes konkrētā novadā ( Saulkrasti),vai tāda paša objekta par noteiktu summu utt. Ierēdņi ir pat ļoti meistarīgi izmantot šīs "nianses"( kam "tautas" klauniem nav laika) savā labā,jo Latvijas labā jau darīts nekas netiek ,kā esam Eiropas pakaļā tā esam.