Lai gan reizēm studēšanas jēga tiek apšaubīta, tomēr statistikas dati rāda, ka augstāko izglītību ieguvušo darbinieku īpatsvars ir liels. Pagājušā gada sākumā Latvijā no 806 tūkstošiem nodarbināto vecumā pēc 25 gadiem 42,7% bija ieguvuši augstāko izglītību, turklāt šis īpatsvars ik gadu pieaug, atklāj Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķini.
Savulaik viens no Latvijas ekonomikas ekspertiem norādīja, ka cilvēki bez augstākās izglītības jaunībā pelna vairāk naudas nekā tie, kuri izvēlējušies studēt, savukārt pusmūžā situācija radikāli mainās, piemēram, būvstrādnieki konkurētspēju sāk zaudēt, bet zinātnieki sāk sasniegt savas karjeras spožākās virsotnes.
Arī CSP dati apliecina, ka izglītība nodrošina iespēju ilgāk palikt profesionālajā apritē. Pensijas gados turpina strādāt 48,5% personu, kas ieguvušas doktora grādu, 46,9% koledžas izglītību ieguvušo, kā arī 38,6% nodarbināto ar bakalaura grādu un 29,2% ar maģistra grādu. Ievērojami zemāks nodarbinātības līmenis ir pensionāriem ar izglītību, kas zemāka par sākumskolas līmeni – 2,3%, ar sākumskolas izglītību – 3,7% un ar pamatizglītību – 9%. Nodarbinātības līmenis pensionāriem ar vidējo izglītību ir 18,8% un ar profesionālo izglītību pēc vidējās izglītības – 22%.
Gan statistika, gan novērojumi arī ļauj secināt, ka darbinieku skaits tā dēvētajās vienkāršajās profesijās mazinās, un tas skaidrojams ar tehnoloģiju attīstību. Ne tikai Latvijā, bet arī daudzās citās valstīs par normu kļuvušas pašapkalpošanās kases veikalos, biļešu pārdevēju un kontrolētāju darbu dažādos pasākumos aizstājuši automatizēti risinājumi, bet lauksaimniecībā, būvniecībā un ražošanā neliels cilvēku skaits, izmantojot tehnoloģijas, paveic to darbu, ko senāk darīja daudzi desmiti strādnieku. Turklāt tehnoloģiju attīstība aizvien vairāk sāk aizstāt cilvēku darbu arī klientu reģistrēšanā un konsultēšanā visdažādākajās nozarēs – sākot no transporta industrijas līdz veselības aprūpei.
Patlaban par aktualitāti ir kļuvusi mākslīgā intelekta ienākšana, un tiek prognozēts, ka jau drīz mākslīgais intelekts gatavos gan tipveida tekstus un attēlus reklāmām, gan standartizētus dažādu iestāžu un organizāciju vēstījumus.
Tas vēl jo vairāk liek domāt, ka augstāko izglītību ieguvušie cilvēki, kam bieži vien piemīt plašs redzesloks un radoša domāšana, būs tie, kuru nišu darba tirgū tehnoloģijas apdraudēs vismazāk.