Jaunajā gadā garlaicīgi nebūs

Dažiem, kā skaļi sāktajai būvnieku karteļa lietai, politiskas sekas ir vismaz pagaidām izpalikušas, bet būtu bijušas vietā, un varbūt vēl tās sagaidīsim. Pēc sparīgā uzrāviena 2018. gada ziemā, kam sekoja Rīgas domes korupcijas lietas un būvnieku karteļa lieta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šobrīd ieņēmis tādu kā klusējošu pauzi. Politikas aizkulisēs runā, ka būvnieku karteļa lietā KNAB vēlā rudenī tomēr nācies viesoties arī dažam labam ietekmīgam valdības koalīcijas politiķim.

Bet pagaidām izskatās, ka politiķu galvām šī karteļa lieta ir gājusi pāri, un tas ir ļoti aplams signāls, jo KNAB nebūtu jānodarbojas ar valdošās koalīcijas saudzēšanu kaut kāda iedomāta politiska līdzsvara vārdā. Galu galā tieši uzskatāma KNAB darbošanās līdz šim piesegtās lietās bija tā, kas nav ļāvusi piepildīties Jaunās konservatīvās partijas plāniem par KNAB priekšnieka Jēkaba Straumes nomaiņu. Tādēļ diez vai klusa staigāšana uz pirkstgaliem ap valdošās koalīcijas politiķu sastrādātajām rebēm ir pareizākā gan no valstiskā, gan taktiskā viedokļa. Tāpat pārbaudījums tiesu varai un Ģenerālprokuratūras neatkarībai būs Ilmāra Rimšēviča lietas iztiesāšana, kam pēc dīvainas piespiedu pauzes būtu jāturpinās 2020. gadā.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas būs tāds pats izaicinājums galvaspilsētā pārstāvēto partiju spējai sadzīvot valdībā par spīti sāncensībai Rīgā kā ASV sankcijas pret Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekmi Latvijas politikā – opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) tālākai pastāvēšanai. Pagaidām šķelšanās, ko, kā jau ilgstoši prognozēja Diena, iezvana tikai Danas Reiznieces-Ozolas un Māra Kučinska publiskie izteikumi, no pašu zaļzemnieku pozīcijām vairāk izskatās pēc ZZS pašattīrīšanās no politiķiem, kuri partiju apvienībai nesa sakāvi Saeimas vēlēšanās, lai arī no ZZS kritiķu puses varētu izskatīties kā kapu zvani.

Tas, kā politika izskatās no ārpuses tiem, kuri par konkrēto partiju nekad nav balsojuši un nebalsos, nebūt neatspoguļo partijas patieso stāvokli un izredzes. No šāda aspekta raugoties, Rīgas domes vēlēšanas parādīs, cik ilgspēlējoša plate ir neapšaubāmi papluinītā Saskaņa un Gods kalpot Rīgai (GKR). Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu nianses noteikti ļaus arī novērtēt, vai tālejoša un konkrētāka varētu būt GKR un Latvijas attīstībai saspēle jau ne vairs tikai galvaspilsētā, bet nacionālā līmenī. Tautai savi varoņi ir jāzina.

Kopumā gaidāms saspringts gads, kad, tikai cieši raugoties uz pirkstiem valdības koalīcijas partijām, būs iespējams gūt izskaidrojumus daudziem gada izskaņu satricinājušiem notikumiem.