Līdz šim gan centieni iegādāties jaunus vilcienus atgādinājuši "bezgalīgo stāstu", kurā nav trūcis trillera elementu, tāpēc šaubu ēna – vai tagad viss būs kārtībā – paliek. Taču cerība mirst pēdējā, un, iespējams, tiešām drīz pa mūsu dzelzceļa sliedēm kursēs moderni elektrovilcieni un vairs nebūs šokējošā kontrasta ar kaimiņzemes Igaunijas mūsdienīgajiem vilcieniem.
Pēdējā laikā gan pilsētplānotāji, gan transporta nozares eksperti uzsvēruši, ka tieši dzelzceļš ir transporta sistēmas mugurkauls. Turklāt pasažieru vilcienu segmentā citās valstīs tiešām netrūkst veiksmīgu piemēru. Somijā Helsinku centru ar Helsinku–Vantā lidostu savieno ērta un ātra vilcienu satiksme. Zviedrijā, kur dzelzceļa stacija ir integrēta Ārlandas lidostā, vilcieni nodrošina raitu nokļūšanu Stokholmas centrā. Dzelzceļa stacija ir atrodama arī Frankfurtes pie Mainas lidostā, kas ir viens no Eiropas aviosatiksmes centrālajiem mezgliem, un vilciens ir iecienīta izvēle ne tikai nokļūšanai citās Vācijas pilsētās, bet arī Eiropas Parlamenta mājvietā Strasbūrā, Francijā. Savukārt mūsu valstī pasažieru vilcienu un gaisa satiksmes sasaiste vēl tiek gaidīta un varētu ienākt vien līdz ar Rail Baltica dzelzceļu, tātad pēc vairākiem gadiem.
Taču paralēli tam būtiski ir arī Latvijas vietējo pasažieru pārvadājumi, piemēram, no Rīgas uz Daugavpili. Šā gada pirmajā ceturksnī ar vilcieniem braukuši 4,04 miljoni pasažieru, rāda PV dati, savukārt Autotransporta direkcija vēsta, ka reģionālo maršrutu autobusos pārvadāts 7,1 miljons pasažieru. Protams, vilciens un autobuss daudzviet nevis konkurē, bet papildina viens otru. Taču tas, ka pasažieru pārvadātājiem ir visai saspringtas attiecības, spilgti izpaudās šovasar, kad autobusu kompānija Lux Express sāka piedāvāt pārvadājumus starp Rīgu un Daugavpili jeb oficiāli divus jaunus maršrutus Tallina–Rīga–Birži un Daugavpils–Birži, satracinot visu pasažieru pārvadātāju jomu.
Pašreizējā situācija labi parāda, ka privātais uzņēmums var visai operatīvi pielāgoties pasažieru vēlmēm, nodrošinot modernus transporta līdzekļus, biļešu cenu atlaides un daudzveidīgus biļešu iegādes variantus. Valsts uzņēmuma, kas iesaistīts publisko iepirkumu līkločos, pielāgošanās pasažieru vēlmēm norit daudz lēnāk. Protams, valsts daudzu un dažādu iemeslu dēļ nevar visu transporta jomu atdot privātajam sektoram, taču, modernizācijai bezcerīgi ieilgstot, ir jārēķinās ar sekām.