Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Pirmdiena, 23. decembris
Viktorija, Balva

Kā informēt sabiedrību?

Cilvēki visā pasaulē aizvien vairāk ignorē ziņas. Par to nesen vēstīja aģentūra LETA, iepazīstinot ar Oksfordas Universitātes Reitera žurnālistikas pētījumu institūta apkopotajiem datiem.

Aptaujā, kas šā gada pirmajos mēnešos tika veikta 47 valstīs, konstatēts, ka 39% respondentu ziņas apzināti ignorē. Tas ir par 10% vairāk nekā 2017. gadā. To cilvēku īpatsvars, kuri iedziļinās ziņās, kopš 2017. gada samazinājies no 63% līdz 47%.

Pētījums arī atklāj, ka jauniešu auditorija ir sasniedzama internetā. Jaunā paaudze, izmantojot viedtālruņus, atrod informāciju digitālajā vidē, nevis no rītiem lasa drukāto presi, braucot automašīnā klausās radio un vakarus pavada, skatoties televizoru. Secināts arī, ka mainās dažādu sociālo tīklu izmantošanas intensitāte, piemēram, Facebook.com (Meta) popularitāte mazinās, savukārt TikTok lietošana pieaug, uzsver LETA.

Minētais pētījums ir uzmanības vērts saistībā ar Latvijā aktuālo jautājumu, kā nodrošināt sabiedrībai objektīvu informāciju par svarīgām tēmām.

Protams, var jau uzskatīt, ka daudzu cilvēku distancēšanās no aktuālajiem notikumiem, par kuriem vēsta ziņas, un aizbēgšana sociālo tīklu piedāvātajā (drīzumā, iespējams, mākslīgā intelekta konstruētajā) vidē ir viņu pašu problēma. Taču jāatceras, ka Covid-19 pandēmijas gados ziņu ignorēšana un pievēršanās dažādām sazvērestības teorijām saasināja viedokļu sadursmes un pastiprināja naidīgumu sabiedrībā. Latvijai svarīgi ir arī tas, lai mūsu valsts iedzīvotāji, neatkarīgi no tautības, izprastu Krievijas izraisītā kara Ukrainā ietekmi un apzinātos, ka Ukraina cīnās par mums. Arī izpratne par ģeogrāfiski tālo, bet stratēģiski svarīgo Izraēlas un grupējuma Hamās militāro konfliktu ir iegūstama, vien sekojot ziņām.

Ar vienaldzību pret tām ziņām, kas vēsta par politiskajiem procesiem, tiek saistīta zema balsotāju aktivitāte vēlēšanās. Pirms neilga laika notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā aktivitāte bija 33,82% – augstāka nekā Lietuvā (28,35%), bet zemāka nekā Igaunijā (37,6%). Kopumā Baltijā tā bija zemāka par Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni – 51,07%. Taču EP interneta vietnē arī redzams, ka Dienvideiropas valstī Portugālē vēlētāju aktivitāte (36,52%) bijusi zemāka, salīdzinot ar Igauniju, tā kā nevar apgalvot, ka no EP vēlēšanām iedzīvotāji izvairās vien tajās valstīs, kuras ES pievienojās XXI gadsimtā.

Tas liecina, ka risinājumi tam, kā nodrošināt sabiedrības iesaisti aktuālajos procesos laikmetā, kurā daudzi cilvēki ignorē ziņas, jāmeklē nevis vienas valsts mērogā, bet gan globālā līmenī.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē