Kanādas ārlietu ministrs: Tiks aizsargāts ikviens kvadrātcentimetrs NATO teritorijas

Fragments no intervijas: Pēc NATO samita Varšavā, kur tika pieņemts lēmums par alianses daudznacionālās kaujas grupas Kanādas vadībā izvietošanu Latvijā, Kanādas klātbūtne mūsu valstī - tā ir uz ilgu laiku?Ziemeļatlantijas alianses stratēģija [attiecībā pret Krieviju] ir balstīta atturēšanā un dialogā. Tas arī ir iemesls, kādēļ Kanāda ir šeit - lai parādītu, ka tiks aizsargāts ikviens kvadrātcentimetrs NATO teritorijas. Mūsu klātbūtne Latvijā ir ļoti spēcīgs signāls stingras atturēšanas politikas ietvaros un nozīmē, ka gadījumā, ja tiek uzbrukts Latvijai, tad tiek uzbrukts arī Kanādai un tātad arī ASV, Francijai un citām alianses dalībvalstīm. Tas ir stingrs vēstījums.Vienlaikus mēs visi tupinām cerēt uz dialogu un to, ka nākotnē Krievija kļūs par alianses stratēģisko partneri. Ka Krievija pārstās destabilizēt starptautisko kārtību un tiks apturētas Krievijas nepieņemamās darbības Ukrainā. Un mēs visi kopā strādājam šo mērķu sasniegšanai. Pateikt, cik laika tas prasīs, diemžēl nav manos spēkos, taču es ceru, ka iespējami mazāk.Pirms Varšavas samita atsevišķos plašsaziņas līdzekļos izskanēja apgalvojumi, ka Kanāda tikai ar grūtībām pierunāta uzņemties Latvijā izvietojamās NATO vienības vadību.Neticiet visam, ko raksta. Notika konsultācijas par to, kāds varētu būt labākais Kanādas ieguldījums atturēšanas politikā, kuru gaitā tika secināts, ka šajā gadījumā tā ir vadošā loma Latvijā izvietojamajā alianses vienībā, un mēs esam lepni par iespēju uzņemties šo lomu. Protams, būtu patīkamāk, ja mūsu karavīri varētu palikt mājās, jo labākā vieta, kur vīrietim valkāt uniformu, ir viņa paša mājas, taču kopējā situācija liek rīkoties, un mēs darām labāko, ko varam izdarīt.Vienlaikus ir vērts uzsvērt, ka daudzi Kanādas karavīri nāk nevis no lielpilsētām, bet nelielām pilsētām, un kanādiešiem vispār ir daudz kopīga ar latviešiem, neraugoties uz atšķirībām abu valstu izmēros un iedzīvotāju skaita ziņā. Piemēram, dabas mīlestība un interese par hokeju. Tie ir lieliski priekšnoteikumi labiem cilvēciskajiem kontaktiem, labu attiecību iedibināšanai starp dažādām Kanādas un Latvijas kopienām.Krievijā, un ne tikai Krievijā, ir izplatīts viedoklis, ka Rietumi pēc aukstā kara beigām ir pārstājuši saprast Krieviju, tāpēc nepareizi novērtē Maskavas plānus.Iespējams, jo Krievijas ārpolitika mēdz būt neprognozējama un grūti saprotama, kas ir vēl viens iemesls atturēšanas politikas īstenošanai. Ir nepieciešama pārliecība, ka nebūs nekādas agresijas. Ja pēc gada nekas nebūs mainījies, mēs turpināsim atturēšanas politiku un turpināsim to tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Kaut gan es ceru, ka pēc gada es varēšu atkal atbraukt uz Rīgu jau jūtami miermīlīgākā gaisotnē.Visu interviju ar Stefanu Dionu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 18.jūlija, numurā!