Diemžēl ārpolitikā lielo vīziju un mērķu piepildījums ir saistīts ar ilgstošu, rūpīgu darbu, kurā jāapsver katrs solis. Tvitera diskusijās jālasa slavas dziesmas mūsu jaunajiem "varoņiem" – Rīgas mēram Mārtiņam Staķim un ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, kuri pirmdienas pievakarē uzrāpās pie viesnīcas Radisson Blue Hotel izvietotajā pasaules hokeja čempionāta karogu stendā, lai oficiālo Baltkrievijas karogu nomainītu ar baltkrievu tautas karogu. Kā huligāni skolaspuikas, kuri par augstu sasniegumu uzskata ielīšanu svešā īpašumā, lai tur nočieptu dažus ābolus. Baltkrievijas oficiālās varas reakcija uz šādu "diplomātisko" izlēcienu bija pietiekami nopietna – Latvijas vēstniecība tur savu darbu ir beigusi.
Jautājums – kurš no šā soļa ir ieguvis? Latvijas valsts, baltkrievu opozīcija, ieskaitot gūstekņus Romānu Protaseviču un viņa draudzeni Sofiju Sapegu, ES vai NATO? Varbūt Rīgas domei un Ārlietu ministrijai ir plāns, kā palīdzēt Lukašenko režīma upuriem, būt par nopietniem starpniekiem iespējamās pārrunās starp ES un Baltkrieviju par Protaseviča atbrīvošanu, galu galā – piedāvāt Latvijas kompetenci ilgtermiņa spēlei uz režīma nomaiņu Baltkrievijā? Kopš kura laika Rīgas dome ir ārpolitikas veidotāja? Kopš kura laika ārlietu ministrs iesaistās pašvaldības vadītāja iniciētā viegli huligāniskā aktā? Un šeit nav runas par baltkrievu nacionālā karoga izkāršanu kā solidaritātes apliecinājumu, teiksim, pie Rīgas domes.
Šķiet, atbilde ir, ka abiem kungiem izmisīgi vajag celt popularitāti. Staķim – pirmkārt, lai glābtu sevi no neizdarībām Rīgas pārvaldīšanā. Otrkārt, Kustību Par! no vēlētāju soda – no vienas puses, par totālo atpalicību vakcinācijas procesā, no otras – par bieži vien zinātniski nepamatotajiem ierobežojumiem. Rinkēvičam cita rūpe – kā nomazgāt kauna traipu pēc Latvijas un Kanādas spēles apmeklējuma, ignorējot epidemioloģiskos ierobežojumus un sēžot vienā ložā ar tādiem valsts nozagšanas kriminālprocesu figurantiem kā Māris Martinsons un Uģis Magonis. Šeit nav runas par reālu atbalstu Baltkrievijas opozīcijai, ko Latvijas valdība liedza pirms Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, kārtis liekot uz Lukašenko. Runa ir par personiski politiskajām interesēm, liekulīgi aizsedzoties aiz baltkrievu karoga.
Karogā ietītā liekulība
Baltkrievu nacionālais karogs ir skaists – balts ar sarkanu svītru vidū, kas apliecina slāvisko pēctecību, apvienojumā ar jātnieku zirgā, kas pacēlis zobenu un tur vairogu ar dubultkrustu (Pohonia, lietuviešu Vītis), kas liecina par baltkrievu kā etnosa veidošanās apziņu katoliskajā Eiropā Lietuvas lielkņazistes sastāvā, ne Maskavijā. Es ļoti vēlētos, lai Lukašenko režīms tiktu gāzts un šis karogs plīvotu virs Minskas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.