Laika ziņas
Šodien
Sniegs
Rīgā -2 °C
Sniegs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Kārtējais mēģinājums

Nākamajā gadā Veselības ministrija plānojot sākt darbu pie jaunās digitālās veselības sistēmas, kas laika gaitā nomainīs slikti strādājošo e-veselību, kodola funkciju izstrādes – tas vakar tika runāts Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisijas sēdē.

Nenoliedzami, zinot nebeidzamās mocības, ko e-veselība sagādā tās lietotājiem, būtu vērtīgi, ja beidzot tiktu izveidota moderna, efektīvi un stabili strādājoša, bet galvenais – visiem tās lietotājiem ērti izmantojama informācijas sistēma. Turklāt akūti svarīgi būtu radīt sistēmu, kurā vienuviet uzkrātos un būtu pieejami visi dati par konkrēto pacientu, lai pacientiem un mediķiem nenāktos tērēt laiku bezgalīgos informācijas apkopošanas manuālos procesos tikai tādēļ, ka pašreizējā e-veselībā nav iespējams saslēgt visas medicīnas nozarē lietotās sistēmas un datu bāzes.

Taču, atminoties e-veselības tapšanas, tad bezgalīgās labošanas, uzlabošanas un pēc tam atkal labošanas vēsturi, ir pamats bažām, vai valsts pārvalde tās pašreizējā konstrukcijā vispār ir spējīga izveidot ko patiešām fundamentāli nozīmīgu – sistēmiski pārdomātu un droši strādājošu sistēmu –, tam vienlaikus iztērējot adekvātu un reālajām izmaksām atbilstošu finansējumu.

Turklāt būtisks jautājums ir arī apstāklī – vai ierēdniecība savlaicīgi būs izpratusi un apkopojusi precīzas prasības un vēlmes par iecerētās sistēmas nepieciešamajām funkcijām. Jo pat vislabākais sistēmas būvnieks nespēs izveidot efektīvu IT sistēmu, ja projekta pasūtītājs nespēs skaidri definēt, ko tad īsti viņš vēlas un kādam ir jābūt gala produktam visās, tostarp sīkākajās niansēs. Un tas patiešām ir svarīgs jautājums tieši tāpēc, ka ir dzirdēts par pietiekami daudziem gadījumiem, kad pēc sistēmas uzbūvēšanas izrādās, ka tās funkcionalitāte kādā posmā nedarbojas tikai tāpēc, ka konkrētās nianses netika izprastas un attiecīgi definētas projekta sākumā. Un rezultāts šādās situācijās ir bijis teju standarts – pasūtītājs vaino izpildītāju par nekvalitatīvi veiktu darbu, bet izpildītājs pārmet pasūtītājam neprecīzi definētu darba uzdevumu. Protams, šādos gadījumos strīdu var sliktākajā situācijā izšķirt arī tiesā, taču tas nemaina būtību, ka no nekvalitatīva produkta, kas radīts sliktas sadarbības dēļ, cieš tā lietotājs, kas pamatā ir ikviens nodokļu maksātājs.

Tādēļ atliek cerēt, ka jaunās digitālās veselības sistēmas veidošana atšķirsies no ierastās sliktās prakses, un jācer, ka dažus gadus pēc tās ieviešanas nenāksies domāt par atkal jaunas sistēmas veidošanu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē