Fragments no intervijas:
Jums savulaik ir bijusi iespēja līdzdarboties valdību veidošanā, varbūt zināt, kāpēc to veidošana aizņem tik ilgu laiku? Premjere paziņojusi par atkāpšanos, cilvēki neizpratnē, kāpēc partijas nenāk kopā, lai iespējami ātri vienotos par jaunu Ministru kabineta sastāvu.
Tāpēc, ka ir politiskās intereses. Gan katrai politiskajai organizācijai, gan nozarēm, kur ietekmīgiem spēlētājiem ir sava ietekme konkrētajos politiskajos spēkos. Samērot šīs politiskās intereses ar pārējo interesēm ir ļoti grūts uzdevums tādā situācijā kā Latvijā, kur ir salīdzinoši plaša koalīcija.
Arī pašlaik gaisā vīd iespēja, ka koalīcija varētu tikt papildināta ar Reģionu apvienību.
Es saprotu loģiku, lai tā tiktu palielināta, vismaz no premjera partijas puses, jo tad kaut kādas vienas partijas diktāta iespējas mazinās.
Bet, pienākot jaunam partnerim vai diviem, kas arī iespējams, jāpārdala amati, un tad līdzšinējās partijas ir spiestas no kaut kā atteikties, tāpēc tas, vismaz viņu vidū, nav pārāk populāri.
Tieši tā! Otrs - vienmēr jau ir kaut kāda iekšēja neapmierinātība ar iepriekšējo salikumu, kādam nav bijis pats sekmīgākais kandidāts vai kāds ir cerējis, ka tiks pie, piemēram, Satiksmes ministrijas, kas ir viena no iekārojamākajām un ko visi vienmēr grib vadīt. Ir arī ministrijas, ko neviens negribētu vadīt, un šajā situācijā droši vien Izglītības un zinātnes ministrija būs tā, ko paši nerausies vadīt - publiski varbūt jā, bet ne reālajā dzīvē. Un tad tādā brīdī rodas jautājums - varbūt pārdalām ietekmes? Bet, ja pārdale notiek, tās iekārojamākās ministrijas ir strīdu objekts.
Kuras ir iekārojamākās?
Jau pieminēju Satiksmes. Neapšaubāmi arī Aizsardzības ministrija ir ļoti iekārojama ne tik daudz kā ekonomiski svarīga, bet ar to, ka tā dod lielu politisku vilkmi cilvēkam, kurš ir aizsardzības ministra amatā, īpaši šajā politiskajā situācijā pasaulē. Ņemot arī vērā, ka šai jomai ir budžeta pieaugums, kas ļauj pareizas, labas lietas darīt. Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), protams, ir ļoti nozīmīga dažādas izpausmēs - gan ekonomiskajā ziņā, gan saistībā ar pašvaldībām - partijas pārstāvošie pašvaldību vadītāji ir tieši ieinteresēti labās attiecībās ar VARAM. Tā ka visas intereses saskaņot tiešām ir grūts uzdevums!
Partijām ir cilvēki, ko likt šajos amatos?
Domāju, ka ir. Protams, jāskatās, par kurām partijām mēs runājam.
Līdz ar valdības maiņu parādījušās runas, ka tas varētu ietekmēt arī citus krēslus, piemēram, Saeimā.
Noteikti. Skaidrs, ka visi Saeimas prezidija amati vienmēr ir bijuši diskusiju objekts un noteikti būs arī tagad. Beidzamajā laikā tam ir pievienojušies, kas agrāk nebija, valsts sekretāru amati.
Šķiet neloģiski, jo tas taču ir ierēdņa amats!
Tas laukums paliek ar katru reizi aizvien plašāks. Ir liels jautājums, vai būtu pareizi šajā procesā iesaistīt ierēdniecību, diemžēl pēdējā laikā redzam, ka tā tas notiek... Redzējām arī, ka vienā ministrijā ministrs ir no vienas partijas, bet parlamentārais sekretārs - no citas.
Pirmdien premjere paziņoja par atkāpšanos, tagad ir klusuma periods. Vai tāds tiešām ir, vai tikai šķietams un aizkulisēs notiek kaut kāda taustīšanās, sarunas, strīdi?
Protams, domāju, ka klusums ir ļoti nosacīts. Aktīvā rosība jau pirms premjeres paziņojuma un tagad ir partiju iekšienē. Mūsu politiskajos spēkos ir ļoti dažādi viedokļi un pretrunas, un vispirms viņiem pašiem ir jātiek ar to galā. Tā ka domāju, šī fāze ir vairāk iekšpartijiski nozīmīga.
Visu rakstu lasiet trešdienas, 9.decembra, avīzē Diena!