Kad beidzot nonāca līdz Briškena aizstaidzināšanai, skaļās prasības to izdarīt automātiski nenomainīja atzinība par to, ka tas beidzot izdarīts. Kritiķu žūrijai tika servēta jauna "dienas zupa" atkarībā no tā, ko todien piedāvāja ziņu virsraksti, bet pastāvīgajā ēdienkartē nokļuvusi pati Briškena atlaidēja premjere Evika Siliņa (JV).
ZZS un Progresīvie, acīmredzot situācijas iedrošināti, kad kritikas koris draudzīgi pavērsies pret premjeri, nevis atlaistajiem ministriem, ietur dīvas cienīgu pauzi un atklāti tēlo neizpratni, kāpēc viņu izcilajiem profesionāļiem nodarīta tāda netaisnība. Sauc premjeri izskaidroties, viņa saslimst, ģimenes apstākļu dēļ no kandidēšanas atsakās viņas nosauktais izglītības ministra kandidāts, dzimst jaunas sazvērestības teorijas par valdības restarta pauzi un valdības tuvo galu. Pagali pa pagalei piemet arī tie politiskā katla maisītāji, kuri lieliski zina nepateikto un noklusēto. Pie jaunas valdības stiķēšanas izdevīgi būt klāt daudziem.
Kad trūkst informācijas, sabiedrība un pat tie, kuriem politisko procesu vērošana un vērtēšana ir profesionāls darbs, sāk apspriest un izdara secinājumus, ņemot vērā to, kas ir redzams virspusē.
Latvijas politikas, mediju un sabiedrības apziņā ir stingrs piedienības kodekss par tām lietām un aspektiem, kurus ir pieļaujami vai nepieļaujami vilkt gaismā un apspriest. Veselība, privātā dzīve – visa tā miesa un nervu gali, kas politiķus padara par dzīviem cilvēkiem un stipri ietekmē viņu lēmumus un politikas procesu, – ir cieši ieslēgta ankambarī. Kopā ar iemesliem, kāpēc amats bija jāpamet "visu laiku izcilākajam labklājības ministram" Uldim Augulim, premjeres partijas biedrei izglītības ministrei Andai Čakšai un ar viņai domāto lodi arī JV smagsvaram Jānim Reiram, kāpēc no kandidēšanas pēkšņi atteicās Cēsu mērs.
Tas viss daudz ko varētu izskaidrot, bet no notiekošā vērtēšanas svaru kausiem nenoņem pamatoto kritiku, ka ar kaut jel kādu argumentāciju par ministru atlaišanas iemesliem premjerei bija jānāk, jau šo lēmumu paziņojot. Novēlots skaidrojums, ka visiem bija jācieš solidāri, lai Progresīvajiem būtu vieglāk paciest savas lokomotīves noņemšanu no sliedēm (neuzbūvētajām), nav nekāds skaidrojums un situāciju padara vēl nenopietnāku. Neuzticība valdības politiķiem un līdz ar to neticība valdības restartam ir, bet iespēja skaidrot un daudz ko vērst uz labu nav izsmelta.