Jau tagad zināms, ka partijās notiek ļoti asa cīņa par vietām vēlēšanu sarakstos. Un būtu ļoti vieglprātīgi to norakstīt tikai uz personiskajām ambīcijām vai turēšanos pie deputāta mandāta, kā tas ir parasti. Ir pazīmes, ka šoreiz katras partijas vai vēlēšanu apvienības sarakstos notiek mēģinājumi iedabūt "solistus", kuri tāda vai citāda balsu salikuma gadījumā var izšķirt gan pēcvēlēšanu koalīcijas sastāvu, gan ministru portfeļu sadalījumu, gan, nav izslēgts, novest pie jaunievēlēto Saeimas frakciju sašķelšanas.
Atcerēsimies, kā 12. Saeimas vēlēšanās šī shēma tika izmantota, kad Vienotības toreizējā līdere Solvita Āboltiņa nebija aizdomājusies, ka, pieļaujot jaunu zēnu aizdomīgi finansētas priekšvēlēšanu avīzes, zem svītras var atrasties viņa pati. Partijas, kuras par to savulaik saldi smējās, var iesēsties tajā pašā peļķē, ja sekos vieglai naudai, kas tradicionāli nāk līdzi kā pūrs kāda piespēlēta deputāta kandidāta priekšvēlēšanu kampaņai.
Tā ka politikas dinozauriem ir par ko padomāt. Tā pati valdošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) šī rudens vēlēšanām ir piesaistījusi gan Zatlera partijā, gan "Olšteina sešiniekā", gan Vienotībā (caur Jēkabpils reģionālo partiju) pabijušo Viktoru Valaini, tāpat arī savulaik Māri Kučinski Valmieras mēra amatā nomainījušo Inesi Boķi, kurš šajā Saeimā bija ievēlēts no Vienotības (kā Valmierai un Vidzemei pārstāvis).
Vispār ZZS ietekmi pēcvēlēšanu situācijā noteiks tieši iekšējā spēja samērot valmieriešu, liepājnieku, ventspilnieku un dažādu no reģionālās izcelsmes neatkarīgu varas centru, piemēram, finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas vai zemkopības ministra Jāņa Dūklava, ambīcijas. Interesanti, ka premjers Kučinskis, kura politiskā karjera atdzima no pelniem, tikai pateicoties ZZS dotajai iespējai, pieder kā pie valmieriešu, tā liepājnieku klana, jo tieši Liepājas partijā viņam grūtos laikos patvērumu bija devis tās mērs Uldis Sesks. Šīs vēlēšanas un to iznākums lielā mērā būs stāsts par lojalitāti.
Zināma pretpote nekontrolējamai ietekmei no malas varētu būt turēšanās pie principa, ka uz ministru amatiem pēc jaunā parlamenta vēlēšanām oktobrī var pretendēt tikai tie, kuri ir kandidējuši Saeimas vēlēšanās un tikuši ievēlēti. Citādi dažas politiskās apvienības jau šobrīd grasās šķīst pa vīlēm, jo kādi kungi jeb, pareizāk sakot, viņu sponsori ir ieņēmuši prātā, ka tā vai cita saimnieciski ietekmīga, ar miljonu iepirkumiem dāsna ministrija pienāktos viņiem. Būtu svarīgi no vēlēšanu sarakstu virzītajiem premjera amata kandidātiem jau pirms vēlēšanām sagaidīt apņemšanos ievērot šādu principu, nominējot ministrus.
Paklausīga