Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +2 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds
Tehnoloģiju laikmetā radošumam ir lielāka vērtība nekā jebkad senāk

Lai tehnoloģijas neaizstātu

Jūlijs ir laiks, kad daudziem ir aktuāla turpmākā izglītošanās virziena izvēle, jo, piemēram, pieteikšanās studijām pamatstudiju programmās ilgst vismaz līdz 9. jūlijam. Vairāki uzņēmēji pauduši aicinājumu jauniešiem izvēlēties ar eksaktajām zinātnēm saistītus izglītošanās virzienus, un šo uzņēmēju viedoklis ir uzmanības vērts.

Tomēr ir vēl kāds aspekts – mēs dzīvojam laikā, kad daudzas profesijas aizstāj tehnoloģijas un daudzus praktiskos darbus, ko senāk veikuši cilvēki, tagad pilda tehnika. Mājokļus un birojus tīra putekļsūcēji roboti, un mauriņus pļauj zāles pļāvēji roboti. Jaunizveidotajās rūpnīcās ir niecīgs strādājošo skaits, jo ražošanas procesi ir automatizēti. 

Ļoti strauji un vērienīgi gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs tehnoloģijas ir aizstājušas pārdevēju un klientu konsultantu darbu. Veikali ir ieviesuši pašapkalpošanās kases.

Aviolidojumiem un braucieniem ar starpvalstu prāmjiem iespējams reģistrēties digitālajā vidē – nevis pie lidostas vai ostas darbiniekiem – un saglabāt biļeti viedtālrunī, turklāt biļešu kontroli veic tehnika, nevis cilvēki. Arī viesnīcās – ne tikai lētākajās, bet arī vismaz četrzvaigžņu līmeņa naktsmītnēs – tiek piedāvāta pašreģistrēšanās, un arī izreģistrēties no viesnīcas iespējams automātiski.

Turklāt pat muzejos vērojams, ka cilvēki strādā vienīgi biļešu kasēs, bet ekspozīcijas zāļu uzraugi un biļešu kontrolētāji vairs nav manāmi, nav arī ekskursiju vadītāju, bet stāstījumu var klausīties, izmantojot audiogidu. Soli pa solim tehnoloģijas aizstāj darbiniekus aizvien intelektuālākas jomās, un par ikdienu kļūst mākslīgā intelekta veidotās tulkošanas programmas un finanšu konsultācijas.

Ko tehnoloģijas nekad neaizstās? Pirmkārt, to biežāk Dienvideiropā, retāk Latvijā mazajās kafejnīcās, tirgotavās un viesnīcās sastopamo personāla sirsnīgo komunikācijas stilu, kas ikvienam apmeklētājam liek justies cienītam un kas daudziem Dienvideiropas mazā biznesa pārstāvjiem laikam gan ir dabas dots, iedzimts talants. 

Otrkārt – tehnoloģijas nekad neaizstās to radošumu, kas izpaužas literatūrā, mūzikā, mākslā un citās kultūras jomās, radošumu, kura rezultātā top grāmatas un citas kultūras vērtības, kas dzīvo daudz ilgāk par to autoriem un veido nācijas identitāti gadu desmitiem un pat simtiem.

Tehnoloģiju laikmetā radošumam ir lielāka vērtība nekā jebkad senāk, un tiem jauniešiem, kuriem šāda radošuma dzirksts piemīt, jānovēl nepakļauties vispārējam spiedienam "visiem jāmācās tehniskās profesijas", bet attīstīt un realizēt savu individuālo talantu.

Top komentāri

re
r
Arī radošumu automatizē, computational creativity. Mākslīgā intelekta radītas gleznas pirms pusgada Christies pārdeva par gandrīz pusmiljonu. Kurš nonacionālajiem vecneistariem vai dzīvajiem LV talantiem to ir sasniedzis? Un MI arī attīstās.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē