Laimes lācim mutē skatoties

Latvijas Bankai ar likumu noteiktas Saeimas un Ministru kabineta konsultanta funkcijas, tāpēc gluži kā fona mūziku bankas prezidenta teikto uztvert nevajadzētu. Un tieši tādēļ visos līmeņos nepelnīti nepamanīta palikusi kāda cita šķietama nianse no Rimšēviča teiktā, kas ir krietni vien būtiskāka par pamanītām pašsaprotamām lietām, lai arī loģiska, taču populisma mērcē.

Proti, Rimšēvičs cita starpā veltīja iznīcinošu kritiku Latvijas valdības pasūtītajam nodokļu politikas pētījumam no Pasaules Bankas, kurš izmaksās 300 tūkstošus eiro. Saskaņā ar viņa teikto ārvalstu ekspertu viedoklis nebūs objektīvs, šādu pētījumu vietējie eksperti varētu veikt daudz kvalitatīvāk un lētāk: "Tas ir traki, ka izmantojam dārgus ārvalstu pakalpojumus, kuru pētījumus beigās nemaz neizmantojam. To naudu varēja tērēt daudz lietderīgāk."

Ko šāds Latvijas Bankas vadītāja teiktais varētu nozīmēt? Lai arī Rimšēvičs līdzšinējā darbībā vairāk vai mazāk bijis Kučinska un Reiznieces-Ozolas priekšgājēju satelīts, vispirms kritika pētījumam faktiski nozīmē skaidrus un gaišus pārmetumus bijušajiem premjeriem un finanšu ministriem un, galu galā, kritiku politiskās elites domāšanas veidam, kas iedibināts optimizatora Valda Dombrovska darbošanās pīķī. Runājot tieši, pārmests tiek par dārgu rīcības imitāciju, nevēlēšanos domāt ar savu galvu, fundamentāli svarīgā jomā "futbolējot lielajam brālim" atbildību ar visām no tā izrietošajām konsekvencēm. Otrkārt, lai kādam tā šķitīs rokas pacelšana "pret svēto", šāds bankas prezidenta paziņojums ir dziļi simbolisks. Lai arī loģisks ir jautājums, kur Rimšēvičs bija agrāk, tas nozīmē arī pateikt, ka Laimes lācis nedzīvo Briselē, Strasbūrā, Ņujorkā vai Vašingtonā. Mums ir mūsu problēmas, kuras līdz kaulam saprotam tikai mēs. Un neviens cits tās mūsu vietā nerisinās. Tās varam atrisināt tikai mēs paši. Vai runa būtu par diviem procentiem no IKP aizsardzības jomai, veselības aprūpes sistēmas sakārtošanu vai nodokļu politiku.

Protams, Rimšēvičs nav pirmo dienu amatā un šādu viedokli "var atļauties", ļoti labi jūtot politisko konjunktūru, kurā ir pieprasījums pēc šāda virziena, bet, lai vai kā, aicinājums domāt ar savu galvu nekad un nevienam nav skādējis.