Uz augošo pieprasījumu pēc šādiem speciālistiem norāda arī citu nodarbinātības ekspertu un ekonomistu atziņas.
Ņemot to vērā, tas, ka matemātikas centralizētajā eksāmenā minimālo kopvērtējumu nav ieguvuši aptuveni 2700 vidusskolēnu, nedrīkstētu palikt bez ievērības. (Plašāk par matemātikas eksāmenu var lasīt Aismas Orupes rakstā Šoks par sliktajiem rezultātiem (Diena, 16.07.2024.).) Protams, ir jaunieši, kuriem vienkārši nepadodas matemātika vai arī ir ļoti vāja mācīšanās motivācija. Tomēr novelt visu atbildību uz jauno paaudzi nav taisnīgi, jo ir milzums piemēru, kas apliecina, ka nozīme ir ne tikai izglītojamo ieinteresētībai, centībai un talantam, bet arī virknei apstākļu, ar kādiem sastopas cilvēki, kuri mācās.
Jāatceras, ka bija reiz Latvijā tāds laiks, kad ātrā tempā daudziem dažādu paaudžu cilvēkiem nācās uzlabot savas angļu valodas zināšanas līdz tādam līmenim, lai varētu brīvi sazināties. Motivācija mācīties bija, turklāt ļoti spēcīga, jo angļu valodu vajadzēja ikdienas darbā. Taču tad atklājās, ka, piemēram, vienas organizācijas darbiniekiem ar līdzīgu angļu valodas pamatzināšanu līmeni, mācoties pie dažādiem pedagogiem, vienā un tajā pašā laika periodā panāktais valodas zināšanu uzlabojums atšķiras. Respektīvi, pedagoga profesionalitātei, izvēlētajām mācību metodēm, attieksmei pret cilvēkiem, kuri mācās, un atmosfērai, kāda tiek radīta mācību procesā, arī ir nozīme.
Svarīga ir arī mācību materiālu atbilstība izvirzītajiem mērķiem. Uz šo aspektu sociālajā tīklā Facebook.com norādījis pedagogs Toms Gulbis, kurš uzsver, ka matemātikā nepieciešams "nodrošināt gan skolēnus, gan skolotājus no 1. [līdz] 12. klasei ar kvalitatīviem mācību materiāliem, tai skaitā grāmatām, kas precīzi atbilst mācību standartam un programmai, un pārdomātai mācību metodoloģijai". Savukārt, runājot par matemātikas prestiža paaugstināšanu sabiedrībā, jāteic, ka to nu var stiprināt nevis reklāmiski saukļi, bet cipari, t. i., atalgojuma dati. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes aprēķiniem, šā gada pirmajā ceturksnī vidējā bruto alga Latvijā bija 1623 eiro mēnesī, taču gan finanšu un apdrošināšanas jomā, gan IKT jomā vidējā bruto alga bija ievērojami augstāka – attiecīgi 2956 un 2675 eiro. Salīdzinājumam – zemākā vidējā bruto alga bija izmitināšanas un ēdināšanas jomā – tikai 1071 eiro.