Meļņiks: Daži vārdi par topošo valdības deklarāciju

Kad ASV uzsāka savu civilo karu (1861-1864), tas tika karots nevis, lai atbrīvotu melnās rases ļaudis no verdzības, bet lai centralizētu pa pavalstīm sadalītas valdības zem vienas centrālās valdības. Karu iesāka ASV ziemeļu federālisti, kur bija koncentrēta tā sauktā ‘industrija’. Karš tika vērsts pret agrārām dienvidu pavalstīm, kuras bija apvienojušās tā sauktā ‘konfederācijā’. Pēc ASV federālisti uzvarēja karu, tie sāka veidot Rietumu lielāko Impēriju. Šī pati Impērija šodien ir NATO patiesais komandants. Ar NATO izpalīgu ASV veido ‘kluso’ Anschlusu savai Impērijai. Neskatoties uz to, ka ‘der Leise Anschluss’ notiek ar lielo valdību piekrišanu, Eiropas iedzīvotāji ir tam sākuši pretoties. Lai novērstu pret centralizāciju vērsto iedzīvotāju nepatiku, Brisele meklē ‘falšo zaķi’, kam pieteikt vainu par Eiropas pazudināšanu. Bet Eiropā nav melnie vergi, kurus iet atbrīvot. Toties, Eiropā ir musulmaņi, kurus Eiropa uzskata par savas kultūras represētiem. Nu, it kā šos cilvēkus varētu izmantot centralizētas valdības labā. Bet kā? Pavisam vienkārši: atver Eiropas durvis visiem bēgļiem no musulmaņu valstīm. Ja viena otra valsts nevēlās šos bēgļus pieņemt, „nekāda problēma!” tos miljonus ielaidīs Vācija, u.c., no kurienes ar Šengenas līguma nosacījumiem, tie spēs izplūst uz kuru Eiropas valsti tie vien vēlēsies. Ne jau Latvija izpaliks bez masveida ieceļotājiem. Tā tad, Eiropas centralizācijas problēma atrisināta! Tik vienkārši tomēr nav. Jau labu laiku dažādu Eiropas valstu pavalstis vēlās atgūt neatkarību (Anglijā=Skotija.; Spānijā=Katalonija, Basku reģions; Itālijā=Lombārdija; Vācijā=Švābija; u.c.) Lai gan šīs pavalstis lielāko tiesu vēlās atkratīties no pār viņām valdošām valsts autoritātēm ES par labu, tās ir panākušas, ka sarunas par atdalīšanos no centrālās autoritātes ir iesāktas. Atliek tikai pārrunas par atdalīšanos pārcelt no vietējiem centriem uz Briseli. Man gribētos pieteikt par tādu atdalīšanās fulkru no Briseles un NATO—Latviju. Saprotu, ka galvenās pretrunas nāk no tiem, kuri baidās Maskavas varu. Uzskatu, ka šie iebildumi ir galveno kārt pamatoti uz Rietumu propagandu. Šī propaganda nav nepārvarama, ja vien tādēļ, ka Latvijas valdība—drīzāk režīms—ir turējusi Latviju i) jau 25 gadus nabadzībā; ii) vēl šodien režīmam nav nākotnes attīstības plāns; iii) režīms no Latvijas ir padzinis uz ārzemēm gandriz vai trešo daļu no tās iedzīvotājiem; iv) mūsu tā sauktais ‘ienaidnieks’, Maskava, neskatoties uz propagandu, ir mūsu lielākais aktīvs (asets) un sarunas un vienošanās ligumi ar to nav izslēdzami; v) ja ņemam vērā antropologu viedokļus, baltu cilšu pēcnācēji ir atrodami no Baltijas līdz Melnās jūras piekrastei; vi) lielākā daļa Latvijas iedzīvotāji neatbalsta musulmaņu bēgļu iepludināšanu Latvijā; vii) Latvijas prezidents sirds slimības dēļ ir kļuvis par invalīdu; viii) visas Latvijas valdības nozares atrodas krīzes stāvoklī; ix) Latvija ir dabisks punkts fulkram no kura sākt veidot Baltijas un Melnās jūras ekonomikas zonu; x) šīs ekonomikas zonas lielākās noteicēju valstis protams ir Polija, Ukraina, Krievija, Baltijas un Skandināvu valstis; xi) u.t.t. Ir pienācis izdevīgs laiks sākt darboties savā un pasaules miera labā. E. Antons Benjamiņš