Premjere Laimdota Straujuma vakar publiski atzina, ka Citadeles pārdošanā visas lietas saskaņotas, tik vien atlicis kā vienoties par termiņu, cik ilgi jaunie īpašnieki savas daļas nedrīkstēs notirgot tālāk. Bet ko tas nozīmē? Tikai to, ka visas tās kaismīgās runas, ko pēdējā mēneša laikā dzirdējām no valdības pārstāvju puses, ka atrasts ģeopolitiski drošākais pircējs, nopietni investori, kurus interesē bankas nākotne, ir ne vairāk, ne mazāk kā, piedodiet, pupu mizas. No premjeres atklātā izriet, ka banka pircēju grupas uztverē nav nekas cits kā ātras spekulatīvas peļņas avots. Savukārt Eiropas Komisija (EK), nosakot nesamērīgi īsus termiņus valstij piederošo banku pārdošanai, un tādas valdības kā mūsējā, kas nekritiski un iztapīgi šos termiņus respektē, darbojas lielo finanšu spekulantu interesēs. Un pierādiet, ka tā nav!
Skaidrs, ka, steigā pārdodot īpašumu, nekādu augsto cenu nevar prasīt. To labi zina ikviens, kurš nesenajā finanšu krīzē bija spiests no kāda sava īpašuma atteikties, lai tikai varētu norēķināties ar aizdevējiem. Taču šajā gadījumā steiga nav saistīta ar akūtu vajadzību tikt pie naudas, steiga radīta mākslīgi. Sanāk, ka valsts īpašumu pārdod ne tāpēc, lai sabiedrība no tā gūtu maksimālu labumu, bet - jo kārtējo reizi gribam būt vispaklausīgākie. Kā dresēti klēpja sunīši, gaidot uzslavas un paniski baidoties no bāriena.
Kas gan notiktu, ja valdība šajā brīdī bankas pārdošanai teiktu - stop! - piedāvājumi valstij nav izdevīgi, mēs gribam pārdot par maksimālu cenu un tādam pircējam, kuru interesē banku bizness ilgtermiņā, nevis spekulācijas ar ūtrupē pirktām akcijām, - un sludinātu pārdošanu no jauna. Ko tad EK iesāktu? Stātos ceļā labākā pircēja meklējumiem, ņemtu nost?...
Iemesli pieļauto kļūdu labošanai pat nav speciāli jāmeklē. Arī Latvijas medijos jau parādījusies ziņa, ka viens noCitadeles potenciālajiem pircējiem nupat Ēģiptē notiesāts uz trim gadiem cietumā saistībā ar apsūdzībām par izvairīšanos no nodokļu nomaksas divu miljardu ASV dolāru apmērā. Pievērsim uz to acis, sakot, ka uz mums tas neattiecas, ka tā ir tikai attiecīgās valsts problēma? Nekā! Izvairīšanās no nodokļu nomaksas ir noziegums neatkarīgi no tā, kurā pasaules malā par to kāds pieķerts. Un šo faktu par maznozīmīgu nevarētu nosaukt arī neviena Eiropas institūcija, ja mūsu valdībai tiešām pietiktu dūšas sākt bankas pārdošanas procesu no jauna.
Jā, dzirdu jau iebildumus, ka pārdošanas atcelšana nāktu par labu sazin kādiem tur ļaundariem un tā tālāk. Beidziet! Banka jāpārdod nevis spekulantiem, kas tālāk var pārdot kaut tiem pašiem, no kā baidāties, bet uzreiz par labu cenu nopietniem investoriem (vislabāk - lielai bankai) ar nevainojamu reputāciju. Punkts.