Meļņiks: Par sīkpartiju lomu

Tiki no vēlētāja ir akarīgs, cik liel vai sīka būs partija.Jaun partija var kļūt populara, savukārt jau esoša var zaudēt. Bija tādi Zīgerists, Šķēle, Kalvītis, Zatles, Šlesers. Kur viņi ir šodien?

Es Saeimai vēstulē ieteicu naudu reklāmām nekādā gadījumā nemaksāt partijām, bet par budžeta līdzekļiem apmaksāt noteiktu TV raidlaiku, kurā varētu uzstāties visas partijas. Pie varas esošām pienāktos krietni īsāks laiks uzstāties. Tad vēlētāji, ar visiem iespējamiem balsošanas veidiem, izsaka savu viedokli. Balso vairākās kārtās izslēdzot partijas ar mazāko atbalstu. Saeima sākas ar priekšvēlēšanu debatēm. Jo tās būs saturīgākas, jo labāku Saeimu ievēlēsim.

Esmu noteikti par daudzpartiju sistēmu. Tomēr, kurš grib un spēj iepazīties ar 73 partiju vēlēšanu piedāvājumu. Arī tāpēc, ka visas partijas, tik un tā sola apmēram vienu un to pašu. Mēs it kā balsojam par cilvēkiem, un nevis partijām. Arī citās Eiropas valstīs šis sistēmas nav nevainojamas. Tomēr, pazīstot Vācijas vēlēšanu sistēmu, varu teikt, ka zinu, ko gūstu, ja vēlu zaļos, ko, ja sociāldemokrātus (vairāk vai mazāk) vai pat kādu no radikāli labējām partijām. Protams, arī, īpaši pēdējā, ir sava veida propaganda... bet es kā vēlētājs vismaz zinu, ko es esmu vēlējis un varu pamatot, kāpēc esmu šādu vai tādu izvēli izdarījis. Pie 73 partiju saraksta...ko tad vēlēt? Uz labu laimi?

nosaukumi arī ir interesanti,zaļie un zemnieki kā zaļi zemnieki ar hūti pāri laukam brien,saskaņa kā sarkana balona blīkšķis,vienotība kā sastāvoša no vienotiem,nacionāļi kā melnzemes kaudze uz lauka.Kaimiņam arī ir partija kā kaimiņa sejas partija.Vēl ir viena kas ir izņemta cauri,Viena klusā partija.

Jau 90.-to gadu sākumā Latvijas sociāldemokrāti veica vairākas profesionālas socioloģiskās aptaujas, kurās noskaidrojās, ka vēlētājiem pietiktu ar 5-7 partijām, lai būtu ērti veikt izvēli. Sīkpartiju lielais skaits drīzāk saistās ar vēlētāju vēlmi pašiem tikt ievēlētiem varas struktūrās - jo vairāk sīkpartiju, jo vieglāk tikt kādā no kandidātu sarakstiem. Polit-avantūristiem šķiet, ka tā viņiem dzīvē paveras lielākas izredzes tikt pie varas un mantas. PriHvatizācijas gados tas tā patiešām bija - partijtaisītāji bija ciniski apolitiski ļaudis, kurus neinteresēja ne partiju, ne Latvijas valsts, ne sabiedrības nākotne. Vairākas lielākas partijas nodrošina asu un civilizētu iekšēju konkurenci par vietām kandidātu sarakstos - rezultātā pār vēlētāju vairākuma galvām netiek izgāzti sarakstu desmiti, kuros ir daudzi simti meža dīvainīšu, apolitisku ciniķu un mantrausīgu egoistu bez sajēgas par politiku. Neesam raduši saprast, ka stabila un vēlētājiem izprotama partiju politiskā sistēma ir svētīga nācijas kultūras bagātība, valsts drošības un labklājīgas attīstības pamats. Ja sabiedrībā nav cieņas pret partiju demokrātiju, tad ir sīkpartiju haoss, kuru pārtrauci autoritārs Vadon's, kuru savukārt it viegli var novākt kāds negants kaimiņvalsts Vadon's. Demokrātisku nāciju vadonīšiem nav pa spēkam saliekt. To mums māca mūsu Latvijas Republikas dramatiskā vēsture. Cienīsim mūsu valsti, cienīsim Latvijas partijas un izmantosim iespējas demokrātiski darboties partijās. Ilgus gadus par šādām iespējām varējām tikai sapņot.

Cik - nav diskutējams.