Ugunsdzēsēju izsaukumu statistika patiesi ir baisa: līdz vakardienai kopumā šogad Latvijā bija reģistrēti jau 738 kūlas ugunsgrēki, puse no tiem - 334 - aizvadītajās brīvdienās. Degusi ne tikai pērnā zāle, bet arī ēkas, cietuši cilvēki. Šajā gadījumā nav pat lielas jēgas visa veida salīdzinājuAmiem ar to, kā bija pirms gada vai diviem - ziemas, protams, atšķiras (pērn ap šo laiku zemi klāja sniegs, zāles dedzināšanas problēma aktualizējās vēlāk), taču pēc glābēju izsaukumu skaita redzams, ka cilvēku niķi nemainās. Diemžēl.
Parasti šādos gadījumos tiek rēķināti dabai un konkrētiem objektiem nodarītie zaudējumi, ja ir līķi, uzskaitīti arī tie, taču būtu jārunā arī par potenciālajiem zaudējumiem, kas uzskatāmi atklājas šī teksta sākumā pieminētajā atziņā. Kamēr resursi aizņemti ar, maigi sakot, bezatbildīgu cilvēku niekošanās sekām, citā vietā glābēju palīdzību var tā arī nesagaidīt. Jeb sagaidīt par vēlu. Jo ej nu atsauc brigādes no pusdzēsta ugunsgrēka - ja nu tur liesmas izplešas daudz draudīgākos apmēros?!...
Jā, ir sodi par kūlas dedzināšanu, paši ugunsdzēsēji par tiem nemitīgi atgādina, taču gan jau nesakopto īpašumu saimnieki un dedzinātāji pārsvarā gadījumu izsprūk sveikā, paši vēl uzdodoties par cietējiem. Jo ar aizdegtām šķiltavām rokās nav pieķerti, paši neatzīstas un arī liecinieki klusē. Arī glābējiem laika nav katru atsevišķo šādu gadījumu izmeklēt - jāsteidz atkal dzēst nākamo, bet rūpīgi jāizmeklē lielākas nelaimes.
Taču šie ir tie gadījumi, kad jo īpaši svarīga būtu plašākas sabiedrības iesaiste dedzināšanas novēršanā (jā, arī nostučījot dedzinātājus, aizrādot tiem, kuri nekopj savas teritorijas). Jo pērnās zāles dedzināšana nav nekāda principa lieta. Tas ir noziegums.
Dienās, kad visu prāti bija pārņemti ar ziņām par dramatiskajiem notikumiem Zolitūdē, šķita, ka esam vienoti mobilizēti nolinčot teju vai ikvienu, kas izrādītos vainīgs lielveikala jumta sabrukšanā. Skaidrs, ka linča tiesa nav tā labākā metode, uz to arī neaicinu, taču tajā laikā vēroto gatavību mesties cīņā pret gadījumiem, kad kāds riskam pakļauj sevi un citus, gribētos sabiedrībā redzēt arī šodien. Tajā skaitā attieksmē pret kūlas dedzināšanu.