Nākamā ģenerālprokurora politizēšana

Visticamāk, to, kurš nākamos piecus gadus ieņems šo vienu no valsts ietekmīgākajiem amatiem, šobrīd nezina neviens, bet, ja arī sakās zinām, tad katram šajā atlases etapā ir sava ''taisnība''. Tas, kas dzirdams no vispretējāko uzskatu pārstāvjiem, ka izredzes zaudējis ir sāncensības pirmsākumos pat par favorītu uzskatītais prokurors Juris Juriss.

Lai cik paradoksāli izklausītos, viņu neglābs pat kampaņa, kas pret viņu acīmredzami vērsta.

Ir Latvijas publiskajā telpā tāds fenomens, ka, jo spēcīgākai un organizētākai kritikai esi pakļauts, jo lielākiem burtiem izgaismojas jautājumi ''kurš aiz tā stāv?'' un ''kuram tas ir izdevīgi?'', kas automātiski kalpo kā apdrošināšanas polise vājo vietu iztirzāšanai pēc būtības. Jurisa gadījumā tās neapšaubāmi ir šmuces ap šveiciešu advokāta Rūdolfa Meroni pārziņā nodoto tā dēvētajā ''Aivara Lemberga lietā'' arestēto mantu. Juriss ir viens no valsts apsūdzību uzturošajiem prokuroriem šajā lietā.

Grūtāk par to, kurš kandidāts netiks virzīts, ir atbildams jautājums, kurš varētu saņemt zaļo gaismu. Vai tas varētu būt Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns, par kuru pēdējā laikā intensīvi runā kā par kompromisa figūru? Vai virsprokurors Armīns Meisters?

Protams, ne jau kandidātu iesniegtās un Latvijas Vēstnesī publicētās koncepcijas izšķirs viņu izredzes tikt ievēlētiem, tomēr iespaidu par kandidēšanas izredzēm var uztaustīt arī no tām.

Jurisa iesniegtā vairāk līdzinās politiskam uzsaukumam pirms kārtējās antikorupcijas ievirzes partijas dibināšanas, kas nav prātīgākais piegājiens, zinot, ka Saeimas vairākuma balsojums ir kompromisa balsojums. Stukāna iesniegtā koncepcija politiķiem, kuri par viņu vēlētos balsot, varētu likt uzdot jautājumu, kādēļ tiesnesis devis tik maz argumentu, kas palīdzētu šo kandidatūru publiski aizstāvēt. Uz politiski ''ejošāko'' tēmu – koruptīvo, ekonomisko un ar naudas atmazgāšanu saistīto noziegumu apkarošanas priekšlikumiem –  Stukāns savā koncepcijā uzsvaru neliek, bet finanšu noziegumiem pieskaras tikai vienviet kontekstā ar Moneyval ziņojumu un nepieciešamību pēc ātras un efektīvas izmeklēšanas, jo – ''ja nav apsūdzības, nav notiesājošu spriedumu''. Vai ar to pietiks, ja tiesnesis tikpat remdens centīsies būt arī atlases mutvārdu daļā? Virsprokurora Meistera koncepcijā finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanai veltīta atsevišķa sadaļa, bet ar korupcijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas situācijas dramatizēšanu atšķirībā no kolēģa Jurisa nepārcenšas, radot iespaidu, ka arī zina par ''politiskā kompromisa'' nosacījumiem.

Protams, var gadīties, ka tieši kandidātam ar vismazāk politizēto redzējumu uz Ģenerālprokuratūras tālāko darbību arī ir vislielākās izredzes saņemt atbalstu vispirms Tieslietu padomē un pēc tam arī Saeimas vairākuma balsojumā.