Runājot konkrēti par Skulte LNG Terminal piedāvāto projektu, jāatzīst, ka sākotnējā projekta stadijā, kad uzņēmuma pārstāvji nāca klajā ar savu priekšlikumu, biju viens no tiem, kas ar aizdomām skatījās uz šo projektu un tā īstenošanas rezultātā sagaidāmajām finansiālajām sekām energopatērētājiem. Jāsaka, arī patlaban pilnīgas pārliecības par to, vai šī termināļa uzbūvēšana beigās ikvienam rēķina maksātājam neradīs papildu izmaksas, man īsti nav. Taču visā šajā procesā vairāk acīs krīt cita nianse – politiķu mazspēja vai varbūt vienkārši bailes pieņemt būtisku, stratēģiski nozīmīgu lēmumu un virzīties tālāk. Proti, pašā energokrīzes epicentrā, kad Eiropas valstis, arī Latvija, nolēma atteikties no agresorvalsts Krievijas dabasgāzes, Latvijas valdība ļoti enerģiski darbojās, skatot un analizējot LNG termināļa būvniecības iespējas Latvijā. No vairākiem izvērtētajiem variantiem par labāko atzītajam Skulte LNG projektam pērn septembrī pat piešķīra nacionālo interešu objekta statusu, lai paātrinātu tā īstenošanas procesu. Bet tad vienā brīdī viss apstājās faktiski pusratā, jo izrādījās, ka Skulte LNG piedāvātie sadarbības nosacījumi nav pieņemami valdībai. Savukārt patlaban valdība ir pilnvarojusi Klimata un enerģētikas ministriju turpināt sarunas ar Igauniju par Paldisku LNG termināļa kopīgu izmantošanu.
Protams, ļoti iespējams, ka Latvijai tiešām var būt izdevīgāk sadarboties ar Igauniju nekā būvēt savu termināli, taču tā ir tikai teorētiska varbūtība, turklāt īsti arī nevaram prognozēt, cik lielā mērā igauņi būs gatavi savas vajadzības kādā krīzes brīdī pakārtot Latvijas vajadzībām.
Taču tas, kas aizvien kaitina Latvijas valsts pārvaldē, ir jau pieminētā nespēja rīkoties stratēģiski, sistēmiski un prognozējami. Jau atkal notiek kaut kāda mētāšanās te uz vienu, te otru pusi. Atkal teju no nulles tiek tikai sāktas sarunas un diskusijas par iespējamo sadarbību – tagad jau ar igauņiem. Vai tas nozīmē, ka Skulte LNG tiek pilnībā noraidīts? Īsti tas tā nav pateikts. Līdz ar to jāsecina – valdība konstanti pieturas pie ierastā strausa principa, līdzīgi kā attiecībā uz virkni citu aktuālu jautājumu, īsti projektam nepasakot ne jā, ne arī nē. Un tas neliecina par politiķu mugurkaula stingrumu.