Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +2 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds
Būtiski ir tas, kādu signālu politiķi sūta sabiedrībai

Neaizbiedēt prom strādīgos

Saistībā ar nākamā gada valsts budžeta veidošanu izskanējuši valdības solījumi neveikt tādas straujas nodokļu izmaiņas, kas ietekmētu nodokļu maksātāju dzīvi jau nākamajā, 2020. gadā. Taču no 2021. gada gan esot iespējamas nodokļu izmaiņas.
Jāatceras, ka nesen – sākot no 2018. gada – vērienīgu nodokļu reformu jau esam piedzīvojuši. Par nozīmīgāko šīs reformas sniegto ieguvumu tiek uzskatīta uzņēmumu ienākuma nodokļa 0% likme reinvestētajai peļņai, bet par lielākajām cietējām tiek atzītas dažādas nevalstiskās organizācijas, kuru pastāvēšanai ļoti būtiski allaž bijuši uzņēmumu ziedojumi.
 
Savukārt tipiskam vidusmēra Latvijas iedzīvotājam – nodokļu maksātājam – reforma radījusi "marta pārsteiguma efektu", respektīvi, nepieciešamību pavasarī konstatēt, ka par iepriekšējo gadu izveidojusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārmaksa vai arī tieši pretēji –  jāsamaksā valstij iepriekš no ienākumiem neatrēķinātais IIN. Turklāt ņemot vērā, ka pārmaksas vai nepieciešamības piemaksāt IIN veidošanās ir saistīta ar sarežģītiem aprēķiniem, maz ir tādu cilvēku, kuri paši, negaidot pavasari un Valsts ieņēmumu dienesta vēstījumu, prot precīzi aprēķināt to, vai saņems no valsts IIN pārmaksu, vai nāksies maksāt valstij, vai arī IIN maksājumi būs, kā mēdz sacīt, pa nullēm.  
 
Vērā ņemams gan ir arī tas, ka līdz ar nodokļu reformu mūsu valstī ieviests IIN progresivitātes princips. Taču tieši šajā aspektā nodokļu reforma demonstrē atrautību no Latvijas realitātes. Var vēl saprast to, ka politiķi pasaka visai sabiedrībai – pie nepieciešamības piemaksāt IIN par aizvadīto gadu (vai saņemt IIN pārmaksu no valsts naudas maka) nāksies vienkārši pierast. Taču piemērot nevis zemāko, bet vidējo IIN likmi jau no ienākumu līmeņa 20 004 eiro gadā ir Latvijas situācijā visai savdabīgs solis. Nenoliedzami daudziem cilvēkiem ienākumi ir mazāki par 20 004 eiro gadā, un vidējā darba alga pēc dažādiem datiem ir 1000–1100 eiro bruto, taču būtiski ir arī tas, kādu signālu politiķi sūta sabiedrībai. Patlaban sanāk tā, ka tiek sūtīts signāls – censties izrauties no nabadzības un tiekties pēc minimālas labklājības Latvijā nav izdevīgi. 
 
Taču situācijā, kad darbinieku trūkums vērojams daudzās nozarēs, politiķiem būtu jādomā par tādu nodokļu sistēmu un likmēm, kas ikvienam mērķtiecīgam, strādīgam cilvēkam nepārprotami vēstītu – "tu esi Latvijas lielākā vērtība, un tev jāmaksā tādi nodokļi, kas tevi motivē palikt un strādāt šajā valstī". Un finansiāls trieciens cilvēkiem, kuri cenšas nopelnīt mazliet vairāk par vidējo atalgojumu, līdz ar nākamo nodokļu reformu būtu jānovērš.

Top komentāri

Pareizaisvirsraksts
P
Likumus , kuri regulē "strādīgos", veido indivīdi, kuri ar strādīgumu īpaši neizceļas.
mužiks
m
Nodokļus cels, jo nevēlas samazināt valsts un pašvaldību klerku daudzumu. Nevēlas samazināt papīru birokrātiju. Uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem uzliek tikai jaunus pienākumus: rakstīt papīra kalnus un piestrādāt par siščikiem. Papīra enciklopēdijas vajadzīgas tikai un vienīgi visādām pārbaudes institūcijām. Pašam darba darītājam tās "gudrās" mapes var apputēt plauktā. Dzirdēju, ka atkal vēlās veikt izmaiņas UIN likumā un atkal aplikt peļņu ar nodokli. Jo, uzņēmumi netērē savu peļņu un nabaga birokrātiem trūkst naudas. Minimālo algu nedrīkst celt. Ieguvēji būs tikai ierēdņi, jo viņu algu koeficients piesaistīts minimālajai algai valstī.
Daudzus jau esam aizbiedējuši
D
Vienotības pieprasītais Diferencētais neapliekamais minimums veicina lētā darbaspēka ekonomiku un dod īpašas priekšrocības “aplokšņu algu” maksātājiem, tādā veidā kropļojot konkurenci. Vienlaikus jānorāda, ka diferencētais neapliekamais minimums ir absolūti neefektīvs līdzeklis nevienlīdzības mazināšanai, jo vislielākās priekšrocības dod personām, kurām nav objektīvu nabadzības risku – tas ir - personām ar pilnu darbspēju, kurām nav apgādājamo un kuras legāli saņem nelielu atalgojumu.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē