Neaizbiedēt prom strādīgos

Jāatceras, ka nesen – sākot no 2018. gada – vērienīgu nodokļu reformu jau esam piedzīvojuši. Par nozīmīgāko šīs reformas sniegto ieguvumu tiek uzskatīta uzņēmumu ienākuma nodokļa 0% likme reinvestētajai peļņai, bet par lielākajām cietējām tiek atzītas dažādas nevalstiskās organizācijas, kuru pastāvēšanai ļoti būtiski allaž bijuši uzņēmumu ziedojumi.

 

Savukārt tipiskam vidusmēra Latvijas iedzīvotājam – nodokļu maksātājam – reforma radījusi "marta pārsteiguma efektu", respektīvi, nepieciešamību pavasarī konstatēt, ka par iepriekšējo gadu izveidojusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārmaksa vai arī tieši pretēji –  jāsamaksā valstij iepriekš no ienākumiem neatrēķinātais IIN. Turklāt ņemot vērā, ka pārmaksas vai nepieciešamības piemaksāt IIN veidošanās ir saistīta ar sarežģītiem aprēķiniem, maz ir tādu cilvēku, kuri paši, negaidot pavasari un Valsts ieņēmumu dienesta vēstījumu, prot precīzi aprēķināt to, vai saņems no valsts IIN pārmaksu, vai nāksies maksāt valstij, vai arī IIN maksājumi būs, kā mēdz sacīt, pa nullēm.  

 

Vērā ņemams gan ir arī tas, ka līdz ar nodokļu reformu mūsu valstī ieviests IIN progresivitātes princips. Taču tieši šajā aspektā nodokļu reforma demonstrē atrautību no Latvijas realitātes. Var vēl saprast to, ka politiķi pasaka visai sabiedrībai – pie nepieciešamības piemaksāt IIN par aizvadīto gadu (vai saņemt IIN pārmaksu no valsts naudas maka) nāksies vienkārši pierast. Taču piemērot nevis zemāko, bet vidējo IIN likmi jau no ienākumu līmeņa 20 004 eiro gadā ir Latvijas situācijā visai savdabīgs solis. Nenoliedzami daudziem cilvēkiem ienākumi ir mazāki par 20 004 eiro gadā, un vidējā darba alga pēc dažādiem datiem ir 1000–1100 eiro bruto, taču būtiski ir arī tas, kādu signālu politiķi sūta sabiedrībai. Patlaban sanāk tā, ka tiek sūtīts signāls – censties izrauties no nabadzības un tiekties pēc minimālas labklājības Latvijā nav izdevīgi. 

 

Taču situācijā, kad darbinieku trūkums vērojams daudzās nozarēs, politiķiem būtu jādomā par tādu nodokļu sistēmu un likmēm, kas ikvienam mērķtiecīgam, strādīgam cilvēkam nepārprotami vēstītu – "tu esi Latvijas lielākā vērtība, un tev jāmaksā tādi nodokļi, kas tevi motivē palikt un strādāt šajā valstī". Un finansiāls trieciens cilvēkiem, kuri cenšas nopelnīt mazliet vairāk par vidējo atalgojumu, līdz ar nākamo nodokļu reformu būtu jānovērš.