Neaizbiedēt prom strādīgos

Likumus , kuri regulē "strādīgos", veido indivīdi, kuri ar strādīgumu īpaši neizceļas.

Nodokļus cels, jo nevēlas samazināt valsts un pašvaldību klerku daudzumu. Nevēlas samazināt papīru birokrātiju. Uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem uzliek tikai jaunus pienākumus: rakstīt papīra kalnus un piestrādāt par siščikiem. Papīra enciklopēdijas vajadzīgas tikai un vienīgi visādām pārbaudes institūcijām. Pašam darba darītājam tās "gudrās" mapes var apputēt plauktā. Dzirdēju, ka atkal vēlās veikt izmaiņas UIN likumā un atkal aplikt peļņu ar nodokli. Jo, uzņēmumi netērē savu peļņu un nabaga birokrātiem trūkst naudas. Minimālo algu nedrīkst celt. Ieguvēji būs tikai ierēdņi, jo viņu algu koeficients piesaistīts minimālajai algai valstī.

Mani neinteresē tas atalgojuma līmenis, ko šī valsts ar diferencētā neapliekamā minimuma palīdzību cenšas veicināt. Negribu daļu algas saņemt “aploksnē”. Bet, ja gribu legāli saņemt normālu algu, tad valsts man atņem neapliekamo minimumu, lai to pārdalītu "aplokšņu algu" maksātājiem. Uzskatu, ka tas no valsts puses nav taisnīgi, tādēļ braucu prom.

Vienotības pieprasītais Diferencētais neapliekamais minimums veicina lētā darbaspēka ekonomiku un dod īpašas priekšrocības “aplokšņu algu” maksātājiem, tādā veidā kropļojot konkurenci. Vienlaikus jānorāda, ka diferencētais neapliekamais minimums ir absolūti neefektīvs līdzeklis nevienlīdzības mazināšanai, jo vislielākās priekšrocības dod personām, kurām nav objektīvu nabadzības risku – tas ir - personām ar pilnu darbspēju, kurām nav apgādājamo un kuras legāli saņem nelielu atalgojumu.