Minētajā pasākumā Latvijas Bankas padomes loceklis, ekonomists Mārtiņš Kazāks akcentēja, ka statistikas dati rāda – nodarbināto cilvēku vidū ir liels skaits pirmspensijas un pensijas vecuma darbinieku, kuriem ir augsta līmeņa izglītība, savukārt cilvēkiem ar pamatizglītību, pieaugot gadu skaitam, veiksmīgi konkurēt darba tirgū kļūst aizvien sarežģītāk. Respektīvi, augstskolas profesoram, sasniedzot mūža otro pusi, izredzes palikt profesionālajā apritē ir ievērojami lielākas nekā veikala preču krāvējam.
No vairāku ilgtspējas ekspertu Dienai teiktā arī secināms, ka profesionālo konkurētspēju nodrošina ne jau augstskolas diploms vien, bet arī tas, ka cilvēks par personisku apvainojumu neuzskata to, ka viņam ir jāapgūst kas jauns. Uztver nepieciešamību apgūt jaunas zināšanas un prasmes kā personisku apvainojumu – tā ir kļūda, kas var novest pie palikšanas ārpus aprites, un tas attiecas gan uz darbiniekiem individuāli, gan uz uzņēmumu kopumā.
Raugoties uz Nodarbinātības valsts aģentūras datiem par bezdarbu, redzams, ka maija beigās Rīgā bezdarba līmenis bija zemāks par 4%, bet joprojām bija arī tādi Latvijas novadi, kuros bezdarba līmenis pārsniedza 10% un dažos bija pat ap 20%. Šie dati liecina, ka gan politiskajā vidē, gan sabiedrībā kopumā ir vajadzīga diskusija par to, kā motivēt apgūt darba tirgū pieprasītās zināšanas un prasmes tos iedzīvotājus, kuri patlaban ir bezdarbnieku vidū. It īpaši svarīgi par to runāt ir tāpēc, ka Latvijā daudzās jomās trūkst strādājošo, un izskan aicinājums darba tirgu plašāk atvērt viesstrādniekiem no valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības, bet tas ne visiem šķiet pieņemams variants. Nesen visai kategoriskus iebildumus pret darba tirgus plašāku atvēršanu pauda zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), norādot, ka «nedrīkst veidot normatīvo aktu bāzi, iedragājot Latvijas darba tirgu un apdraudot nāciju». K. Gerhards arī uzsvēris, ka "mums jāveicina godīgs darba tirgus un atalgojums mūsu tautiešiem", un aicinājis neveidot tādu normatīvo aktu "bāzi, kas mudina trešo valstu pilsoņus "aizpildīt darba tirgus tukšumus"".
Nacionaļnijs