Ģenerālprokurora norāde, ka šajā situācijā atbilstoši likumam nebūtu paredzēta kriminālatbildība, ja nebūtu runa par lieliem apmēriem, acīmredzot ir mājiens par kompensācijas summu, kuru vienojušās paturēt konfidenciālu abas puses – vecāki un Ventspils Olimpiskais centrs (VOC).
Tiesa, ikviens, kuram ienāktu prātā, ka Ventspils pašvaldībai un Latvijas Olimpiskajai komitejai piederošs uzņēmums nebūtu varējis izmaksāt kompensāciju, par to neatskaitoties, VOC mājaslapā var iepazīties ar tā publisko pārskatu par 2018. gadu, kur pie izdevumiem norādīti 100 000 eiro, kas samaksāti kā ''morālā kaitējuma atlīdzība''. Ņemot vērā Latvijas bezatbildīgo un antihumāno praksi nekad neatzīt vainu, pat ja tā bijusi tikai morāla, kur nu vēl palīdzēt upuriem pārciest traģēdiju (nav jāskaidro, ka bērna zaudēšana vecākiem nozīmē neizdziedināmu traumu, kas vismaz uz laiku laupa darba spējas un prasa dārgu un ilgstošu rehabilitāciju), šāda summa ir cienījama.
Kādēļ neierasti godprātīgā prakse ar vienas prokurores un viena Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmeklētāja lēmumu pārvērsta bērna zaudēšanas traģēdiju jau tā pārdzīvojušu vecāku spīdzināšanā?
Tam, kāpēc vecāki nedeklarēja kompensāciju, patiesībā nav nozīmes, jo jebkurā gadījumā tam nebija jābeidzas ar kriminālprocesu. Ja valsts vērsta uz birokrātiju, ceļā sabradājot jau tā salauztu cilvēku dzīves, tad šāda valsts zaudē jēgu. VID, pieņemot darbiniekus, deklarē, ka meklē cilvēkus ar pret klientiem vērstu godīgu attieksmi. Jebkuram normālam cilvēkam skaidrs, ka Ventspils gadījumā adekvāta rīcība no VID darbinieka puses bija viens tālruņa zvans un konsultācija vecākiem par deklarācijas labošanu, kam likums dod vēl pulka daudz laika. Ja ir tā, kā Saeimā otrdien skaidroja ģenerālprokurors Stukāns, ka Ventspils prokurorei bijušas ar likumu sasietas rokas, izvēle neierosināt kriminālprocesu vēl aizvien bija VID izmeklētājam.
Ja abi jutās nedroši pieņemt cilvēcībā, ne tikai savā likuma interpretācijā balstītu lēmumu, jājautā, kādēļ ierasta prakse nav konsultācija ar iestādes vadību – attiecīgi ģenerālprokuroru un VID ģenerāldirektori?
Būtu godīgi piebilst, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji tiešām saņem šādus zvanus un vēstules, kurās VID darbinieks vispirms cenšas palīdzēt rast risinājumu un tikai pēc tam iedarbināt sankcijas. Tā vietā tieši pret diviem ventspilniekiem, kuru dzīve jau tā ir izkropļota, tiek vērstas absurdas un, pēc viņu advokāta domām, arī pretlikumīgas kriminālapsūdzības. Atliek ieskatīties VID mājaslapā pieejamajās valsts amatpersonu deklarācijās, lai redzētu, cik bieži politiķi un amatpersonas papildina iepriekš nepilnīgi norādītos datus par ieņēmumiem, jo likums ļauj noteiktā vairāku gadu termiņā deklarācijā pieļautās kļūdas izlabot. Nav dzirdēts par kriminālprocesu lavīnu pret šīm amatpersonām.