Jāatgādina, ka ar izmaiņām normatīvos Satiksmes ministrija jeb būtībā Linkaits rosina mainīt Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes modeļus, līdzšinējo pārvalžu vietā izveidojot valsts kapitālsabiedrības, kurās valstij būtu ne mazāk kā divas trešdaļas kapitāla daļu. Lai gan reformas aizstāvji uzsver, ka tās rezultātā ostās tiks radīts labas pārvaldības modelis un izskausti daudzi neskaidri jautājumi, tomēr aizvien vairāk top skaidrs, ka šis sauklis ir vienīgais arguments, ar kuru reforma vispār tiek pamatota. Jo nozares spēlētāji aizvien skaļāk uzsver, ka mērķa pamatojums patlaban balstās tikai un vienīgi uz steigā radītu reformas dokumentu juridisko argumentu, tajā pašā laikā reformas plānam nav ne ekonomiskā izvērtējuma, ne vīzijas par ostu tālāko attīstību un jaunu kravu piesaisti, nemaz nerunājot par investīciju piesaistīšanu. Tāpat nekur nav atrodami nekādi dati par ostu darbības efektivitātes paaugstināšanos šādas reformas rezultātā.
Vēl vairāk – nozares spēlētāji ceļ trauksmi, ka reformas bīdītāji, kura galvenais arguments ir, ka jāievieš laba pārvaldība, uz katra soļa ir klaji ignorējuši jebkādas labas pārvaldības un labas likumdošanas principus. Proti, februāra beigās virkne nozares uzņēmēju organizāciju vērsās pie premjera Krišjāņa Kariņa un Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska, paužot bažas par ostu reformas normatīvu sasteigtu un nesaskaņotu virzību akceptēšanai valdībā un Saeimā. Turklāt tiek norādīts, ka normatīvu izstrādes gaitā ostās strādājošajiem komersantiem ir tikušas liegtas tiem nodrošinātās sabiedrības līdzdalības tiesības un likumprojektu izstrādē rupji pārkāpti tiesību aktu izstrādes nosacījumi, neievērojot labas likumdošanas principu.
Tāpēc nevar izslēgt, ka Linkaita aktivitātes ir tiešā mērā saistītas ar uzņēmēju vēstuli premjeram. Un šajā brīdī ir jautājums – kā uz esošo situāciju un lielas tautsaimniecības daļas uzņēmēju bažām reaģēs premjers un pārējie koalīcijas partneri?