Līdz ar to nav gudri izvēlēties dažādas legālas nodokļu shēmas, kas ļauj mazināt sociālās iemaksas, to vidū arī diskusiju krustugunīs nemitīgi esošo mikrouzņēmumu nodokļu režīmu, kurā strādājošo cilvēku vājā sociālā aizsardzība satraukusi daudzus, turklāt gan biznesa vidē, gan publiskajā sektorā. Savukārt tas, ka nav saprātīgi izvēlēties algas saņemšanu aploksnē, jo aplokšņu algu saņēmējam sociālās drošības spilvens ir ļoti plāns vai pat nepastāv vispār, vismaz lielākajai daļai sabiedrības beidzot varētu būt skaidrs.
Protams, ir cilvēki, kuriem hroniski piemīt domāšana: "Man nekad sociālo aizsardzību nevajadzēs, esmu darba tirgū pieprasīts speciālists un par veselību rūpējos," taču, kā rāda daudzi piemēri no Latvijas realitātes, – zaudēt darbu, iestūrēt grāvī savu biznesu vai piedzīvot veselības problēmas gadās arī ambicioziem cilvēkiem ar pašvērtējumu debesskrāpja augstumā un naivumam radniecīgu optimismu.
Kas attiecas uz pensijām, protams, neviens pragmatisks politiķis, ekonomists vai valdības ministrs šodien neņemas precīzi definēt, kāda būs pensiju sistēma Latvijā, teiksim, 2047.gadā, un tieši cik lielas pensijas saņems paaudze, kas pensionēsies 2045., 2055. un 2065.gadā. To precīzi pateikt vienkārši nav iespējams. Tomēr rūpes par nākotnes pensiju ir spēcīgs motivējošs faktors, kas šodienas jauno un vidējo paaudzi mudina atteikties, teiksim, no jaunu mēbeļu iegādes mājoklim par labu pensijas uzkrājumu veidošanai.
Tāpēc politiķiem par jebkuru pensijas uzkrājumu nākotni vajadzētu izteikties ļoti uzmanīgi, domāt, ko runā un kā sabiedrība teikto uztvers.
To spilgti parāda situācija saistībā ar satiksmes ministra Ulda Auguļa neseno izteikumu LTV Rīta Panorāmā par to, ka tiek apsvērts pensiju fondu naudu ieguldīt autoceļu sakārtošanā. Iespējams, ministram un viņa ierēdņiem datoros ir ļoti loģiski plāni, bet minētajā raidījumā ministra teiktais izskanēja tā, ka, citējot kādu kolēģi, – cilvēki pie TV ekrāniem sastinga ar rīta kafijas krūzēm rokās un nodomāja: "Vairs nevienu eiro nekrāšu tur, kur šis ministrs un valdība kopumā tiek klāt! Krāšu "cūciņā"! Ierakšu zemē! Iztērēšu!"
Kur mēs galu galā esam nonākuši, ja vairāk nekā 25 gadus pēc neatkarības atjaunošanas cilvēkos mostas bailes – ka tik valdība neatņem viņu uzkrājumus vecumdienām? Turklāt satiksmes ministra izteikumi nonāca pretrunā ar finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas un labklājības ministra Jāņa Reira atšķirīgi formulētajiem, bet pēc būtības līdzīgajiem centieniem mazināt ēnu ekonomiku, stiprinot sabiedrībā apziņu, ka valstij svarīgi un iedzīvotājiem izdevīgi ir maksāt sociālās iemaksas un veidot uzkrājumus pensijai.
ES
Pensiju sistēma ir negodīga!
Pederzens