Pārbaudītāji iet īsāko, vieglāko ceļu

Fragments no intervijas:

Pēdējā laikā aizvien vairāk dzird Latvijas uzņēmējus sakām, ka valsts institūcijas sparīgi kontrolē tikai tos, kas darbojas legāli, turpretim tos, kas darbojas tā sauktajā pelēkajā zonā un, izvairoties no pilnas nodokļu nomaksas, kropļo konkurenci, kā arī, iespējams, rada apdraudējumu patērētājiem, nevieni pārbaudītāji netraucē. Vai ar ko tādu saskaras arī Latvijā esošie ārvalstu uzņēmēji?

Jā, to arī šeit esmu dzirdējusi. Turklāt interesanti, ka tieši šogad bija lielāks pētījums par to, kā ārvalstu investori redz ēnu ekonomiku Latvijā, kā tas ietekmē viņu biznesu, kāpēc šis sektors ir tik liels Latvijā utt. Ļoti daudzi mūsu organizācijas biedri teica: mums nemitīgi ir sajūta, ka mūs kontrolē, īpaši nākot un skatoties, vai nav kādas nepareizības...

Formāla piekasīšanās?

Jā. Tajā pašā laikā tā sauktais melnais saraksts ar nodokļu nemaksātājiem vispār netiek aiztikts. Ja paskatāmies tīri statistiski, šī gada vasarā simt lielākie nodokļu parādnieki kopumā bija valstij parādā 300 miljonu. Divi lielākie – 75 miljonus. Tas ir vairāk, nekā mēs spējam sagrabināt finansējuma palielinājumu veselības aprūpei nākamgad. Ārvalstu investori to uztver, es pat varētu teikt, emocionāli. Jo viņi ir ļoti lieli nodokļu maksātāji Latvijā.

Un no apzinīgākajiem.
Pārsvarā. Atkal, ja paskatāmies statistiku, uzņēmumi vismaz ar 50% ārvalstu kapitāla un vismaz 145 tūkstošiem eiro apgrozījuma samaksā pusi no visa valsts iekasētā nodokļu apjoma. Un tie ir tikai 20% no uzņēmumiem ar minēto apgrozījumu Latvijā.

Un tomēr – kāpēc ir tā, ka valsts kontrolē tikai godprātīgos un tik vāji cīnās pret vairāk vai mazāk blēdīgajiem?

Viens no iemesliem ir vēlme iet īsāko, vieglāko ceļu. Protams, ir grūtāk cīnīties ar tiem, kas ir lielie nodokļu nemaksātāji. Domāju, ka vaina ir arī domāšanā. Proti, vai viens no Valsts ieņēmuma dienesta (VID) mērķiem ir būt represīvai iestādei, vai, teiksim, viņu darbinieku rezultatīvie rādītāji pamatojas uz to, cik soda naudas viņi iekasējuši vai cik sodu uzlikuši? Bet varbūt tieši otrādi – cik konsultāciju viņi snieguši un cik tās bijušas efektīvas nodokļu nomaksas uzlabošanās ziņā. Protams, ir jādomā, kādi ir stimuli maksāt nodokļus. Piemēram, ir tā sauktais baltais saraksts jeb padziļinātā sadarbības programma. Ir noteikti kritēriji, lai tajā nokļūtu. Diezgan daudzi no mūsu biedriem ir šajā sarakstā. Būtu labs stimuls apzinīgāk maksāt nodokļus, ja, iekļūstot baltajā sarakstā, uzņēmums iegūtu jūtamas priekšrocības. Šobrīd lielākais ieguvums ir tas, ka ir savs nodokļu konsultants VID. Uzņēmēji, kuri ir šajā sarakstā, atzīst, ka, salīdzinot ar to, cik nopietnas prasības jāizpilda, cik daudz dažādu pārskatu jāiesniedz, tā, ko viņi saņem pretī, ir krietni par maz.||

Visu interviju lasiet ceturtdienas, 29. decembra, avīzē Diena!