Parlamentāro neprašu atmaskošanas komisija

Šī paša Saeimas sasaukuma komisija, kas "izmeklēja" bankas Citadele pārdošanu, pat izcēlās ar lielāku bezzobainību un neprofesionalitāti, tikai tā pārsvarā darbojās aiz slēgtām durvīm, līdz ar to publisku vaimanu vai apsmiešanas bija mazāk vai nemaz.

Tāpēc pamata kliegšanai, ka tieši šis nu ir tas brīdis, kad valsts ir nozagta un atslēga nolauzta, īsti nav.

Par procesa vērotāju problēmām reālās ainas novērtēšanā liecina kaut vai tas, ka Sudraba, kura var patikt, var nepatikt, bet palika pie saviem uzskatiem, dabūja pa ādu, ka maz nelikās, bet uz viņas popularitātes rēķina Saeimā iebraukušais Ringolds Balodis tapa nokristīts par godavīru tikai tāpēc vien, ka pēkšņi pēdējā brīdī sajuta kaunu par viņas darbību un pameta No sirds Latvijai (NSL) frakciju, aizsākot pēdējo apkaunojošo ambrāžu ar Sudrabas (ne)atsaukšanu no komisijas vadības.

Šī parlamentārās izmeklēšanas komisija jau no pirmās dienas sirga ar lietu nesaukšanu savos vārdos, tāpēc nav vietas izbrīnam un sašutumam, kāpēc tās gala ziņojumā netika nosaukti valsts nozadzēju uzvārdi. Judins, visticamāk, gribēja atmaskot prokurora Lejas un visas Kalnmeiera vadītās Ģenerālprokuratūras vainu kriminālprocesa izbeigšanā. Sudraba, visticamāk, gribēja atmaskot KNAB operatīvā bloka bijušās vadības, nu politiķu Strīķes un Juraša izmeklēšanas trūkumus. Komisijas oficiālajos uzdevumos tika definēti divi: izmeklēt valsts nozagšanas pazīmes konkrētajā kriminālprocesā un izmeklēt tā pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti.

Tātad lāpstu rokā dabūja gan Judins, gan Sudraba.

Judinam bija iespēja nostiprināt pārliecību par acīmredzot vienīgajiem trim Latvijas oligarhiem ar iespēju politisko ietekmi pārvērst biznesa veiksmē, Sudrabai bija iespēja pierādīt, ka KNAB toreizējais apkarošanas bloks izmeklējis selektīvi un nekvalitatīvi. Vērtējums, kā viņiem abiem veicās, noteikti ir atkarīgs no tā, kāds vērtētājam jau iepriekš bijis viedoklis, jo noticēt, ka kāds spējis pārliecināt kaut vienu citādi domājošo, ir pagrūti. Faktoloģisko argumentu, izmeklēšanas instrumentu un izveicības gan vienai, gan otrai nometnei bija par maz.

Nav jābūt Sudrabas psihoanalītiķim, lai loģiski izsecinātu acīmredzamo, ka zem izkārtnes "valsts nozagšana", būtu jādiskutē par pulka vairāk uzvārdiem, nekā tika apspriests komisijā, visticamāk, tāpēc arī nekādu konkrētu uzvārdu iekļaušanu gala ziņojumā mēs nesagaidījām.

Vienlaikus var tikai minēt, vai Sudraba parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadīšanu uzņēmās kāda personiska revanšisma dēļ, jau zinot, ka centīsies līdz gala ziņojumam novest tādu faktu interpretāciju, kas atšķirsies no dažu mediju uzturētā. To mediju, kuri Sudrabu pazemoja pirms Saeimas vēlēšanām. Katrā ziņā šis personiskā aizvainojuma fons nekādu lielo uzticamību komisijas darbībai nepiešķīra, tāpat kā, jāteic, Sudrabas oponenta Judina saspēle ar KNAB bijušo apkarošanas bloka vadību tālākas politiskās karjeras vārdā.