Pavaicājiet Sīrijas tautai

Lai arī pastāv aizdomas, ka trieciens (kas izrādījās mazefektīvs) tika veikts galvenokārt ASV iekšpolitisku mērķu dēļ, Vašingtona to pozicionēja kā atgriešanos Sīrijā un sodu prezidentam Bašāram el Asadam par "sarkano līniju" pārkāpšanu – ķīmisko ieroču izmantošanu Idlibas provinces Hān Šeihūnas pilsētā, kur gāja bojā 89, bet saindējās simtiem cilvēku. Notikušais arī ļauj Rietumiem apsūdzēt Krieviju, ka tā nav spējusi garantēt, ka tiek iznīcināti visi el Asada ķīmiskie ieroči, un prasīt, lai Maskava pārtrauc atbalstīt Sīrijas režīmu.

Vienlaikus, pat ja neņem vērā Krievijas versiju, ka Sīrijas aviācija veikusi uzlidojumu bruņojuma noliktavai, kurā glabāti ķīmiskie ieroči, kas noplūduši pēc uzlidojuma, paliek daudz neatbildētu jautājumu. Tā nav publiskoti pierādījumi, kas liecinātu, ka atbildīgs tieši el Asada režīms, un nav pat skaidrs, kādas vielas izmantotas. Bez tam vismaz oficiāli el Asada rīcībā esošie ķīmiskie ieroči un to ražošanas iekārtas tika likvidētas vēl 2013. gadā, un to atzina arī starptautiskā sabiedrība. Pat ja režīms kādus ieročus būtu paslēpis, no militāri bezjēdzīgas un politiski pašnāvnieciskas to pielietošanas ieguvēji ir vienalga kas, tikai ne el Asads. Šādu uzskaitījumu var turpināt ilgi.

Apvienojumā ar Irākas pieredzi, kad apgalvojumi par neesošiem ķīmiskajiem ieročiem tika izmantoti iebrukumam, nav pārsteigums, ka ne tikai el Asada režīma sabiedrotie, bet arī daudzi neitrāli eksperti un analītiķi uzskata, ka pirms lēmumu pieņemšanas bija nepieciešams veikt notikumu Hān Šeihūnā izmeklēšanu. Fakts, ka izmeklēšanas, visticamāk, nebūs, nepalielina ticību apgalvojumiem par el Asada vainu. Tāpat raķešu triecieni ir iedvesmojuši Sīrijas islāmistus, kas nozīmē, ka vardarbības un terorisma valstī kļūs tikai vairāk. Plašākā mērogā pasauli drošāku nepadara arī ASV un Krievijas jau tāpat ledaino attiecību tālāka pasliktināšanās.

Tomēr pati galvenā problēma ir Sīrijas konfliktā iesaistīto lielvalstu nevēlēšanās piekāpties konkurentiem un meklēt kompromisus, kuru atrašana, pastāvot vēlmei, nav problēma. Tā vietā tiek bez žēlastības darbinātas propagandas mašīnas un žvadzināti ieroči, apgalvojot, ka tieši to no saviem "draugiem" vēlas Sīrijas tauta. Varbūt būtu nesalīdzināmi prātīgāk, ja ASV, Krievija un reģionālās lielvalstis nevis turpinātu balstīt un apbruņot katra savas marionetes, bet gan tiešām pavaicātu Sīrijas tautai, ko tā galu galā vēlas?