Pētersone-Godmane: Drošības apdraudējums nav tikai militārs

Šīs bažas ir pamatotas?Mūsdienās vairs nevar runāt tikai par ārējo drošību, ar to saprotot valsts robežu neaizskaramību, – ļoti svarīgi ir procesi, kas notiek valsts iekšienē, un to iespējamās negatīvās sekas valsts drošībai tās plašākajā nozīmē. Jāsaprot, ka mūsdienās militārs apdraudējums, neskatoties pat uz pēdējā gada notikumiem Ukrainā, ir uzskatāms par ārkārtēju situāciju. Atcerēsimies NATO ģenerālsekretāra nesen pausto, ka NATO valstīm – un Latvijai to skaitā – šobrīd nav tūlītēja apdraudējuma (te jāsaka, ka krīze Ukrainā atkārtoti pierāda Latvijas stratēģiskās izvēles – iestāšanās NATO un ES – pareizību). Taču valsts drošību lielā mērā no ārpuses var izmainīt tādi procesi kā propaganda informatīvajā telpā, kiberapdraudējumi un sabiedrības šķelšana, izmantojot gan nacionālos, gan sociāli ekonomiskos jautājumus.Kā pret to cīnāties?Svarīgākie darbības virzieni ir: risku apzināšanās un plānu izstrāde tūlītējai rīcībai, atbildīga valsts iestāžu rīcība, lai stiprinātu tiesiskumu, sabiedrības uzticību valsts institūcijām, stratēģiskā komunikācija, vēršoties pret dezinformāciju un manipulēšanu ar informāciju, kiberdrošība, robežu drošība, agrīnā brīdināšana.Tās ir darbības, kas jāveic iekšlietu struktūrām un attiecīgo nozaru ministrijām, jo armija, NATO spēki, protams, iesaistīsies tikai kara gadījumā.Tas prasa pietiekami daudz profesionāli sagatavotu, labi motivētu, valstij lojālu speciālistu.Cilvēku resurss un materiāli tehniskais nodrošinājums ir ļoti sāpīgs jautājums. Bija krīzes laiks, mēs visi kopīgi savilkām jostas, arī iekšlietu sistēma, šobrīd pakāpeniski cenšamies atgūt to, kas grūtajos gados zaudēts.Drošības iestādēm ir pietiekama kapacitāte cīnīties pret "zaļo cilvēciņu" parādīšanos vai dažādu provokatoru darbību, piemēram, Latgalē?Tas noteikti ir nopietns izaicinājums, un pie tā strādā mūsu struktūras – Valsts robežsardze (kontrolējot robežu), Drošības policija (uzraugot situāciju valsts iekšienē) un Valsts policija. Jāsaprot, ka Valsts policija būs tā, kas gadījumā, ja notiks jebkāda veida incidents, uz to reaģēs ar visu savu profesionalitāti, apbruņojumu, nodrošinājumu. Ja runājam par valstisku attieksmi, protams, jāpilda savas saistības par 2% no IKP aizsardzībai, un, iespējams, tas jāpanāk pat agrāk nekā 2020.gadā, taču tiešām gribu uzsvērt, ka ikviena cilvēka personiskā drošība un tas, ko jūs minējāt, ir vistiešākajā veidā atkarīgs no iekšlietu dienestu spējas strādāt efektīvi, ātri, profesionāli – tā, lai cilvēki redzētu: ja ir problēma, tā tiek efektīvi atrisināta. Tāpēc ministrijai ir liels izaicinājums budžeta sagatavošanas procesā.Visu interviju ar Pētersoni-Godmani lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 12.februāra, numurā!**