Mercs, kurš ir solījis nākamo Vācijas valdību izveidot līdz 20. aprīlim, jāatgādina, paziņoja, ka viņa "absolūta prioritāte" būs vienotības radīšana Eiropā un tās nostiprināšana, ieskaitot neatkarīgas aizsardzības spējas, lai Eiropa varētu soli pa solim iegūt "neatkarību no ASV". Tostarp uzsverot, ka šai (Trampa jeb nacionālkonservatīvajai) ASV administrācijai "Eiropas liktenis ir lielā mērā vienaldzīgs".
Lai arī no Merca izteikumiem izrietēja, ka ASV jaunā administrācija būtībā neatstāj viņam kā nākamajam kancleram citas iespējas, kā vien iet šādu ceļu, nedrīkst aizmirst, ka vēlme pēc ievērojami lielākas Vācijas suverenitātes ir ievērojamas daļas valsts konservatīvo sens sapnis un ik pa brīdim ir bijuši mēģinājumi to īstenot. Tiesa, iztiekot bez radikāliem pavērsieniem un "dumpja uz kuģa", vienmēr ir tikuši arī operatīvi apspiesti. (Pats redzamākais mēģinājums bija eiro ieviešana, cerot to padarīt par ASV dolāram līdzvērtīgu rezerves valūtu.)
Tagad Trampa Savienotajām Valstīm ir citas prioritātes (Indijas un Klusā okeāna reģions), Eiropas virziens vairāk netiek uzskatīts par svarīgu, un Vācijai Merca vadībā paveras iespējas atgriezties pie neatkarības tēmas, kura vienlaikus ir arī sinonīms Berlīnes vadošajai lomai apvienotajā Eiropā.
Jau cits jautājums, ka Mercam šo ieceru īstenošanas ceļā pastāv divas problēmas – iekšpolitiskie sabiedrotie un Eiropas vienotība. Ar Alternatīvu Vācijai (AfD) Mercam nav pa ceļam gan šīs partijas protrampiskuma, gan arī iekšpolitisku apsvērumu dēļ. Savukārt kopā ar vienīgajiem iespējamajiem otriem koalīcijas partneriem sociāldemokrātiem vērā ņemams konservatīvais pavērsiens diezin vai ir ticams, bet bez šāda pavērsiena runas par reālu neatkarību tā arī paliks tikai runas.
Ar Eiropas vienotību tikmēr ir vēl sliktāk, jo pats jēdziens Vācijas izpratnē paredz to, ko tik ļoti nemīl pārliecinošs vairākums Eiropas jauno labējo – atteikšanos no nacionālo interešu prerogatīvas –, kas laikā, kad pilnā sparā rit konservatīvais pavērsiens un acīmredzami solās pieaugt to valstu, kuru līderi orientējas uz Trampa ASV, skaits, līdzinās neiespējamajai misijai. Tas nenozīmē, ka Mercs nemēģinās īstenot visu minēto, lai arī bez pārmērīgām cerībām uz panākumiem.