Ļoti specifiskas zināšanas policijai būs nepieciešamas arī saistībā ar bēgļu uzņemšanu. Jau notiek kādas speciālas apmācības?
Ir, gan teorētiskās, gan arī praktiskas. Pagājušajā gadā pie mums ar palīdzības lūgumu vērsās Slovēnija, kas pati netika galā ar milzīgo bēgļu plūsmu, kura virzījās caur to. Valsts līdzīga Latvijai, policistu skaits ir tāds, kāds tas normālā situācijā nepieciešams, un pēkšņi iestājas krīze, kad visi resursi jāmobilizē vienam uzdevumam. Katra no Baltijas valstīm turp aizsūtīja pa 30 policistiem. Tā bija ne tikai palīdzība, bet arī iespēja mūsu speciālistiem izprast iebraucēju uzvedību, mentalitāti, to, kā viņi reaģē dažādās situācijās. Šie mūsu kolēģi tagad var padalīties ar zināšanām un pieredzēto.
Norvēģu eksperti jau brīdinājuši, ka pēc robežu nostiprināšanas dienvidos bēgļu plūsmas var mainīties, virzīties caur Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm.
Skaidrs, ka iekšējā drošība vispirms ir valsts policijas jautājums. Mēs jau pagājušogad ieviesām iekšējo mobilizāciju - mums ir jābūt gataviem mainīt savu ikdienas darbu, savus uzdevumus atbilstoši jaunajai situācijai. Rīkojam mācību trauksmes, kad «ceļam augšā» visu struktūrvienību personālsastāvu, izspēlējam noteiktus uzdevumus, lai pieradinātu pie tā, ka jābūt gatavam jebkurā diennakts laikā konkrētai rīcībai. Un līdzīgi tas notiek visā Eiropā.
Protams, te ir jārunā nevis par bēgļiem kā tādiem, bet gan to kritisko masu. Atbrauca ģimene, tika sacelta milzu ažiotāža, bet to, ka gada laikā cauri Latvijai jau tagad iziet vairāki simti, ikdienā nemaz nepamanām. Tādam skaitam visu dienestu resursi ir pietiekami. Taču skaidrs, ka arī Latvijas policijai nav kapacitātes rezerves. Bēgļu plūsmas rada pārslodzes pat vācu kolēģiem - mēs zinām, ka Vācijā ir ļoti labas apmācības, vienas programmas ietvaros lūdzām iespēju sagatavot mūsu policistus dažādām situācijām, bet saņēmām atbildi: piedodiet, mums nav tam vairs ne kapacitātes, ne laika - pašiem pieņemti darbā n-tie tūkstoši jaunu policistu, kas īsā periodā jāapmāca. Visās Eiropas valstīs strauji tiek palielināts policijā strādājošo skaits. Pat vēl nezinot par gaidāmo situāciju, koncepcijā iekļāvām, ka ir jāpalielina policistu skaits. Bet mums Latvijā ir arī raksturīgi - kamēr ir vienīgi draudi, dzirdam: nekas, gan tiksiet galā, bet, kad jau kaut kas notiek, pēkšņi drošība ir galvenā prioritāte. Bet tad jautājums - vai papildu finansējums jau nav par vēlu, jo ir gan jāpieņem cilvēki, gan jāapmāca, gan jānodrošina tehniski.
Ir politiskais atbalsts policijas stiprināšanai.
Prioritāte ir atzīta, mūsu budžets šogad netika samazināts, tieši otrādi - saņēmām papildu finansējumu gan materiāli tehniskā nodrošinājuma atjaunošanai, gan arī atalgojuma palielināšanai.
Par cik?
Katram policistam vidēji pirms nodokļiem klāt no 80 līdz 150 eiro. Bet tā ir tikai daļa no tā, ko paredz vienotā atalgojuma sistēma, kuras pilna ieviešana paredzēta arī valdības deklarācijā.
Kāda tās pamatbūtība?
Līdzšinējo sistēmu var raksturot ar teicienu: inspektors arī Āfrikā ir inspektors. Tātad viena alga, vienalga, kur tu strādā. Bet inspektoru darbs atšķiras - vieni strādā ar mazgadīgo lietām, citi - ar smagiem ekonomiskajiem noziegumiem, vēl citi - ar slepkavībām utt. Atšķiras riska pakāpe un zināšanas, kas nepieciešamas, līdz ar to atalgojuma līmenim jābūt difencētam neatkarīgi no tā, ka visi saucas par inspektoriem.
Visu interviju lasiet otrdienas, 8.marta, avīzē Diena!