Pavļuta palikšanu amatā vismaz uz šo brīdi, visticamāk, izglāba vairāku faktoru summa, kas nospēlēja par labu politiķa paša ambīcijām. Iekšēji pārāk sašķeltas sava mērķa sasniegšanai bija pašas ministra demisiju pieprasījušās mediķu arodbiedrības, pirmkārt jau Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), kura samilzuma izšķirošajā brīdī sacēlās pret savu prezidenti, ārsti homeopāti Ilzi Aizsilnieci. Un te noteikti var teikt, ka politiskā ietekme no malas bija jaušama gan faktā, ka pēkšņi tika pieprasīta Pavļuta demisija, gan faktā, ka to izdevās novērst, veicinot šķelšanos pašu demisijas prasītāju rindās.
Pārāk duāla savukārt bija it kā situācijas noteicēja, kāds tobrīd bija premjers Krišjānis Kariņš, partijas Jaunā Vienotība (JV) kalkulēšana par to, kas tai politiski ir vairāk izdevīgi. JV teorētiski varēja izmantot iespēju, lai ar svešām rokām uzvaroši padzītu politiskās nišas konkurentu A/P ministru, pie reizes norādot, ka krīzes samilzumā vainīgs tieši Pavļuts, nevis Kariņš. Bet iespēja bija visai teorētiska, jo, kā no pieredzes ar Zolitūdes traģēdijas politiskajām sekām atgādināja atsevišķi politiķi, – Pavļuta kā atbildīgā ministra vietā jau viens premjers ir demisionējis (Valdis Dombrovskis, toreizējā ekonomikas ministra vietā uzņemoties atbildību par traģēdiju) un nekas neliecina, ka Pavļuts būtu mainījies un pierunājams atkāpties kaut vai tādēļ, ka ar viņu sastrādāties atsakās mediķi, bez kuriem izeja no šīs epidemioloģiskās krīzes nav iedomājama.
JV, protams, varēja riskēt, un visai ticami, ka A/P neizšķirtos sekot līdzi savam ministram, izejot no valdības, par ko sprieda politikas kuluāros. Bet acīmredzot premjera partijā izvēle ir izdarīta par labu kalkulācijai, ka aizšauts konkurentu ministrs tiem arī der, jo Pavļuts turpmākajos mēnešos vienmēr būs pa rokai, lai norādītu uz vainīgo, kad sabiezēs kritikas mākoņi virs paša premjera galvas. Var tikai novēlēt labu veiksmi šādās politiskajās spēlēs, neaizmirstot, ka A/P nav mazāk talantīgi manipulatori un situācijā, kad mirušo skaitļi sāks kļūt pavisam apaļi, sabiedrība var dažādus polittehnoloģiskus smalkumus nenolasīt un pieprasīt arī premjera galvu.
Visbeidzot, sarežģīta situācija bija pašas veselības ministra apvienības A/P iekšienē. Latvijas attīstībai politiķa Mārtiņa Bondara atklātā filozofēšana TV24 vēlā ēterā, ka "ja ministrs uzraksta papīru, ir grūti neatbalstīt kādu, kurš vēlas pats labprātīgi doties darīt citus darbus", precīzi saskanēja ar kuluāru informāciju, ka šī apvienības daļa labprāt būtu gatava šķirties no problemātiskā veselības ministra. Tas, kas šo izvēli padarīja sarežģītu, bija gan tā pati dilemma, ka Pavļuts uz šo soli labprātīgi nav pierunājams, gan tas, ka apvienības sastāvdaļa Par, kuras līderis ir Pavļuts, ar sava ministra zaudēto karu pret "dumjajiem antivakceriem" ir gluži apmierināta.