Tostarp jums?Arī man. Taču ir ļoti daudz nezināmo. Piemēram, aktualizēts jautājums par tautas vēlētu prezidentu. Es biju domājis, ka deputātu sagatavotais likumprojekts par šo jautājumu sniegs arī atbildes. Diemžēl par būtību (pilnvaras, atbildība un tamlīdzīgi) tur nekā nav. Tīri tehniski definēts, kā balsos. Faktiski vēlēšanu komisijas instrukcijas līmeņa dokuments. Kamēr nav ieviesusies skaidrība šajā jautājumā, man nākt priekšplānā ar kādiem paziņojumiem būtu pilnīgi aplami. Tāpēc es daru savu darbu un, kad laiks pienāks, tad arī novērtēšu situāciju. Ko darīt ir ļoti daudz, it sevišķi sadarbībā ar Eiropas Komisijas un Eiropadomes jauno vadību.Un kāda ir atbilde uz otro jautājumu? Socioloģija rāda, ka pieprasījums pēc tā, lai Latvijā būtu tautas vēlēts prezidents, ir ļoti liels.Ir ārkārtīgi bīstami atstāt ļoti lielu varu viena cilvēka rokās. Tepat netālu esošajās valstīs pieredze parāda, pie kā tas var novest, kādas var būt sekas. Līdz ar to pašreizējā kārtība, ka prezidentu ievēl Saeima un ir ļoti konkrēts pilnvaru balanss starp prezidentu, parlamentu un valdību, politiski ir daudz drošāka.Piekrītat tēzei, ka neatkarības atjaunošanas laikā un pirmajos gados pēc tam deputātu sastāvs bija daudz kvalitatīvāks?Tas tomēr jāvērtē pēc situācijas. Ja 90. un 91.gadā nebūtu atrasts pareizais balanss - spēja gan iekšēji, gan uz āru parādīt, ka rīkojamies saprātīgi -, viss beigtos ar milzīgu asinsizliešanu. Par to esmu pilnīgi pārliecināts. Prasme iet uz priekšu krīzes situācijās ir ļoti vērtīga. To mēs kaut kā brīžiem negribam atzīt. Atcerēsimies tā laika patosu, bet vienlaikus praktiskajā darbībā, jo sevišķi posmā no 4.maija līdz 1991.gada augustam, politiķi demonstrēja spēju saglabāt balansu un soli pa solim virzīties uz priekšu. PSRS armijas klātbūtne bija jūtama visu laiku, konflikts varēja sākties jebkurā brīdī. Spēja nevis paniski reaģēt uz katru kairinājumu, bet gan pragmatiski meklēt labāko ceļu ir tas svarīgākais. To arī mēģināšu akcentēt savā 1.janvāra uzrunā, jo uzskatu, ka tas ir būtiski, īpaši šajā situācijā, kad tomēr esam daudz sasnieguši valsts attīstībā un drošībā.Plašu interviju ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu lasiet laikraksta Diena 40 lappušu numurā piektdien, 19.decembrī!
Prezidents Bērziņš par atkārtotu kandidēšanu: Ir ļoti daudz nezināmo
Nevienam nav liegts gatavoties atkārtoti kandidēt prezidenta vēlēšanās, tomēr aizvien ir daudz nezināmo - tostarp jautājums par tautas vēlētu prezidentu, taujāts, vai plāno uz augsto amatu pretendēt arī otrreiz, intervijā laikrakstam Diena norāda Valsts prezidents Andris Bērziņš.Fragments no intervijas:Divi savā ziņā saistāmi jautājumi: vai jau esat izlēmis par iespēju atkārtoti pretendēt uz Valsts prezidenta amatu, un kāda ir jūsu attieksme pret ideju par tautas vēlētu prezidentu?Uz pirmo jautājumu es teiktu tā: nevienam nav liegts uz to gatavoties.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.